Pāriet uz galveno saturu


Svētdienā, 26. jūlijā plkst. 16:00 Eiropas mūzikas kolektīvs aicina uz Brāļu Jurjānu memoriālo muzeju “Meņģeļi” uz jaundarbu koncertu. Programmā skanēs pasaules pirmatskaņojumi, kas iedvesmoti no Brāļu Jurjānu – latviešu mūzikas kultūras pamatlicēju – dzīves, darba un mantojuma. Balstoties uz Brāļu Jurjānu muzikālo mantojumu, ansamblis to pārrada un transformē laikmetīgās kompozīcijās, kas veidotas kolektīva pašu mākslinieciskajā valodā, apvienojot brīvās improvizācijas, džeza, klasiskās mūzikas un eksperimentālā
s mūzikas elementus.


Eiropas mūzikas kolektīvs ir jaunu profesionālu mūziķu starptautisks ansamblis, kas katru gadu pulcējas Sidrabiņos, Sausnējas pagastā, Latvijā, lai radītu, iestudētu un ierakstītu jaunu mūziku, iedvesmojoties no Latvijas kultūras, dabas un vides. Šī gada rezidence ir veltīta Brāļiem Jurjāniem un viņu nozīmīgajam ieguldījumam latviešu mūzikā.

Kolektīvā apvienojušies 14 mūziķi no Beļģijas, Bosnijas un Hercegovinas, Igaunijas, Vācijas, Norvēģijas, Rumānijas, Slovākijas, Spānijas, Irānas, Meksikas un Amerikas Savienotajām Valstīm. Koncertā skanēs gan nelieliem, gan lielākiem ansambļa sastāviem radīti pirmatskaņojumi, kas atklās plašu muzikālo pieeju un sadarbību spektru.

Ieeja koncertā – bez maksas.

Aicinām uz īpašu pēcpusdienu, kur Brāļu Jurjānu mantojums un “Meņģeļu” muzeja vide satiekas ar laikmetīgo radošumu starptautiska ansambļa balsīs.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Andrejam Jurjānam - 160

  Fotogrāfija no muzeja krājuma Andrejs Jurjāns jeb, kā tolaik teica, Jurjānu Andrejs, bija piektais bērns ģimenē, taču pirmais uzsāka nopietnas mūzikas studijas.             Muzikālo izglītību A.Jurjāns gūst Pēterburgas konservatorijā trijās specialitātēs: ērģeļu spēlē pie L.Homiliusa 1880.g., kompozīcijā pie N.Rimska-Korsakova un J.Johansona 1881.g. un mežraga spēlē pie F.Homiliusa ar lielo sudraba medaļu 1882.g. Cik vienkārši tas nācās lauku puikam impērijas galvaspilsētā, katrs pats, zinot vēsturi, var saprast. Taču viņa labestība un atvērtība pret citiem, pilnībā piemirstot sevi, bija leģendāra, jo latviešu studenti pulcējās kopā ne tikai nacionālu jūtu vadīti, “...pie Andreja vienmēr atradām riecienu godīgas Ērgļu rupjmaizes un kulīti ar knapsieriem – tik cietiem, ka tikai ar cirvja palīdzību tos veikt varējām, bet – ak, cik gardiem! Un ziņa, ka pie Jurjāniem pa skursteni iebraucis kāds smaržīgs žāvēts Ērgļu ...
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk
    Grupas “The Sound Poents” brīvdabas koncerts "Meņģeļos" Laikapstākļu lutināti, 31. maijā, aizvadījām ļoti sirsnīgu, jauku un emocijām piesātinātu koncertu “Meņģeļu” mājas pagalmā. Baudījām koncertprogrammu “Tā reiz nu ir tā dzīve!” par Ērgļu puses ļaužu dzīvi, ko sarūpēja Ērgļu saieta nama mākslinieciskie kolektīvi. Brāļu Jurjānu mūzikas iedvesmoti, Ērgļu saieta nama jauktais koris “Ērgļi” (diriģente Marika Slotina-Brante) priecēja visus ar skanīgām dziesmām, R. Blaumaņa stāstu izstāstīja Ērgļu saieta nama amatierteātris (vadītāja Ieva Lapiņa), ar dejām priecēja Ērgļu saieta nama jauniešu deju kolektīvs “Trimiņš”, Ērgļu saieta mana vidējās paaudzes deju kolektīvs “Rūdolfs” un Ērgļu saieta nama jauniešu deju kolektīvs “Rūdis” (vadītāja Antras Grinberga). Kopīgi sadarbojoties ar Ērgļu apvienības kultūras darba organizatori, Ērgļu saieta nama vadītāju Sandru Avotiņu radīja ieskatu Ērgļu puses ļaužu dzīves ikdienā. Ar saksofona mūziku priecēja Saksofonu kvintets 'Kalm...
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk

Jurjānu Andrejs un “Pūt, vējiņi”

Jurjānu Andrejs ir latviešu profesionālajā mūzikā pirmais trīs augstākās izglītības diplomus ieguvušais Pēterburgas konservatorijas absolvents, brīvmākslinieks - ērģelnieks (1880), komponists (1881) un mežradznieks (1882). Latviešu simfonisma, vokāli instrumentālās mūzikas (kantātes, oratorijas) un instrumentālā koncertžanra pamatlicējs. Savu komponista un atskaņotājmākslinieka sūtību viņš veiksmīgi apvienojis ar aktīvu pedagoga, diriģenta un folkloras vācēja, etnomuzikologa sasniegumiem, no kuriem daudzi pirmreizēji, zelta burtiem ierakstīti latviešu mūzikas vēsturē. Izcilā latviešu mūzikas darbinieka radošo nopelnu klāstā izceļama arī viņa paša folkloras vākumos laimīgi atrastās Daugavas laivinieku dziesmas "Pūt, vējiņi" apdares partitūra. Apdare veidota četrbalsīgam a capella jauktajam korim Si bemol mažorā, šķietami vienkāršā, astoņu taktu garā diatoniskās harmonizācijas daiļskanībā. Starp Jurjānu Andreja radošajā mūžā (1884-1921) apstrādātajām un publicētaj...
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk