Pāriet uz galveno saturu

 

 Grupas “The Sound Poents” brīvdabas koncerts "Meņģeļos"

Laikapstākļu lutināti, 31. maijā, aizvadījām ļoti sirsnīgu, jauku un emocijām piesātinātu koncertu “Meņģeļu” mājas pagalmā.

Baudījām koncertprogrammu “Tā reiz nu ir tā dzīve!” par Ērgļu puses ļaužu dzīvi, ko sarūpēja Ērgļu saieta nama mākslinieciskie kolektīvi. Brāļu Jurjānu mūzikas iedvesmoti, Ērgļu saieta nama jauktais koris “Ērgļi” (diriģente Marika Slotina-Brante) priecēja visus ar skanīgām dziesmām, R. Blaumaņa stāstu izstāstīja Ērgļu saieta nama amatierteātris (vadītāja Ieva Lapiņa), ar dejām priecēja Ērgļu saieta nama jauniešu deju kolektīvs “Trimiņš”, Ērgļu saieta mana vidējās paaudzes deju kolektīvs “Rūdolfs” un Ērgļu saieta nama jauniešu deju kolektīvs “Rūdis” (vadītāja Antras Grinberga). Kopīgi sadarbojoties ar Ērgļu apvienības kultūras darba organizatori, Ērgļu saieta nama vadītāju Sandru Avotiņu radīja ieskatu Ērgļu puses ļaužu dzīves ikdienā.

Ar saksofona mūziku priecēja Saksofonu kvintets 'Kalme', īpaši "The Sound Poets" brīvdabas koncertam Madonas novadā radīts sastāvs! Paldies Evija Dāve!

Ar ļoti skaistām dziesmām un saules apspīdēti baudījām grupas “The Sound Poents” brīvdabas koncertu.

Paldies visiem, kas atbrauca pat no Latvijas tālākajām vietām uz Ērgļiem, lai ar vienu soli tuvāk būtu vasaras sākumam! Uz tikšanos Ērgļos un arī Brāļu Jurjānu memoriālajā muzejā “Meņģeļi”!

Paldies visiem atbalstītājiem SIA “Mālkrogs”, Ērgļu stacija, Madonas novada pašvaldībai, Ērgļu apvienības pārvaldei un Brāļu Jurjānu muzeja “Meņģeļi” darbiniekiem un viņu ģimenēm!

Foto: Andris Džiguns, Raivis Jankavs, Kristīne Lūse



Ērgļu saieta nama jauktais koris “Ērgļi” (diriģente Marika Slotina-Brante)

Ērgļu saieta nama jauktais koris “Ērgļi” (diriģente Marika Slotina-Brante)

Ērgļu saieta nama amatierteātris (vadītāja Ieva Lapiņa)

Ērgļu saieta nama amatierteātris (vadītāja Ieva Lapiņa)

Ērgļu saieta nama amatierteātris (vadītāja Ieva Lapiņa)

Ērgļu saieta nama amatierteātris (vadītāja Ieva Lapiņa)

Ērgļu saieta nama jauniešu deju kolektīvs “Trimiņš” (vadītāja Antras Grinberga)

Ērgļu saieta nama jauniešu deju kolektīvs “Trimiņš” (vadītāja Antras Grinberga)

Ērgļu saieta nama jauniešu deju kolektīvs “Rūdis” (vadītāja Antras Grinberga)

Ērgļu saieta mana vidējās paaudzes deju kolektīvs “Rūdolfs” (vadītāja Antras Grinberga)

Ērgļu saieta mana vidējās paaudzes deju kolektīvs “Rūdolfs” (vadītāja Antras Grinberga)

Ērgļu saieta mana vidējās paaudzes deju kolektīvs “Rūdolfs” (vadītāja Antras Grinberga)

Grupa “The Sound Poents” 

Grupas “The Sound Poents” brīvdabas koncerts



Saksofonu kvintets 'Kalme'


Lai jauka vasara!


Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Andrejam Jurjānam - 160

  Fotogrāfija no muzeja krājuma Andrejs Jurjāns jeb, kā tolaik teica, Jurjānu Andrejs, bija piektais bērns ģimenē, taču pirmais uzsāka nopietnas mūzikas studijas.             Muzikālo izglītību A.Jurjāns gūst Pēterburgas konservatorijā trijās specialitātēs: ērģeļu spēlē pie L.Homiliusa 1880.g., kompozīcijā pie N.Rimska-Korsakova un J.Johansona 1881.g. un mežraga spēlē pie F.Homiliusa ar lielo sudraba medaļu 1882.g. Cik vienkārši tas nācās lauku puikam impērijas galvaspilsētā, katrs pats, zinot vēsturi, var saprast. Taču viņa labestība un atvērtība pret citiem, pilnībā piemirstot sevi, bija leģendāra, jo latviešu studenti pulcējās kopā ne tikai nacionālu jūtu vadīti, “...pie Andreja vienmēr atradām riecienu godīgas Ērgļu rupjmaizes un kulīti ar knapsieriem – tik cietiem, ka tikai ar cirvja palīdzību tos veikt varējām, bet – ak, cik gardiem! Un ziņa, ka pie Jurjāniem pa skursteni iebraucis kāds smaržīgs žāvēts Ērgļu ...

Jurjānu Andrejs un “Pūt, vējiņi”

Jurjānu Andrejs ir latviešu profesionālajā mūzikā pirmais trīs augstākās izglītības diplomus ieguvušais Pēterburgas konservatorijas absolvents, brīvmākslinieks - ērģelnieks (1880), komponists (1881) un mežradznieks (1882). Latviešu simfonisma, vokāli instrumentālās mūzikas (kantātes, oratorijas) un instrumentālā koncertžanra pamatlicējs. Savu komponista un atskaņotājmākslinieka sūtību viņš veiksmīgi apvienojis ar aktīvu pedagoga, diriģenta un folkloras vācēja, etnomuzikologa sasniegumiem, no kuriem daudzi pirmreizēji, zelta burtiem ierakstīti latviešu mūzikas vēsturē. Izcilā latviešu mūzikas darbinieka radošo nopelnu klāstā izceļama arī viņa paša folkloras vākumos laimīgi atrastās Daugavas laivinieku dziesmas "Pūt, vējiņi" apdares partitūra. Apdare veidota četrbalsīgam a capella jauktajam korim Si bemol mažorā, šķietami vienkāršā, astoņu taktu garā diatoniskās harmonizācijas daiļskanībā. Starp Jurjānu Andreja radošajā mūžā (1884-1921) apstrādātajām un publicētaj...