Pāriet uz galveno saturu

LATVIJAS PIRTS DIENA 2024


 

Ideju par Latvijas pirts dienu ir ierosinājusi biedrība “Latvijas pirts”. Pirts dienas norises datums – katra septembra otrā sestdiena nav izvēlēts nejauši. Kā galvenie argumenti par labu šim laikam ir kalpojuši tie, ka septembra kalendārs nav tik piesātināts ar citiem pasākumiem, vēl var pērties ar svaigi grieztajām zaļajām slotām. Rudens ir lauku labumu laiks. Pirtnieki, kuri vasarā kaut ko nav paspējuši paši, var sagādāt labāko no pirtsslotu sējējiem, tēju vācējām un biteniekiem. Bērni ir uzsākuši skolas gaitas un vecākiem iestājies neliels atelpas brīdis.

Lai gan šķiet, ka ideja Latvijas mērogā nav dziļi iesakņojusies, “Meņģeļos” katra gada otrajā septembra sestdienā, tiek iekurināta dūmu pirtiņa. Latvijas pirts diena ir diena, kurā aicinām apvienoties visiem pirts cienītājiem. Aicinām gūt prieku un baudu pašiem, apmainīties ar pieredzi un zināšanām un paplašināt pirts mīļotāju loku, piesaistot arvien jaunus interesentus. Pirts diena apliecina to, ka Latvijā dzīvo īsteni pirts mīļotāji.

Aicinām izvēlēties kādu no piedāvātajiem laikiem, zvanot pa tel.nr. 29431659.


Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Andrejam Jurjānam - 160

  Fotogrāfija no muzeja krājuma Andrejs Jurjāns jeb, kā tolaik teica, Jurjānu Andrejs, bija piektais bērns ģimenē, taču pirmais uzsāka nopietnas mūzikas studijas.             Muzikālo izglītību A.Jurjāns gūst Pēterburgas konservatorijā trijās specialitātēs: ērģeļu spēlē pie L.Homiliusa 1880.g., kompozīcijā pie N.Rimska-Korsakova un J.Johansona 1881.g. un mežraga spēlē pie F.Homiliusa ar lielo sudraba medaļu 1882.g. Cik vienkārši tas nācās lauku puikam impērijas galvaspilsētā, katrs pats, zinot vēsturi, var saprast. Taču viņa labestība un atvērtība pret citiem, pilnībā piemirstot sevi, bija leģendāra, jo latviešu studenti pulcējās kopā ne tikai nacionālu jūtu vadīti, “...pie Andreja vienmēr atradām riecienu godīgas Ērgļu rupjmaizes un kulīti ar knapsieriem – tik cietiem, ka tikai ar cirvja palīdzību tos veikt varējām, bet – ak, cik gardiem! Un ziņa, ka pie Jurjāniem pa skursteni iebraucis kāds smaržīgs žāvēts Ērgļu ...
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk
    Grupas “The Sound Poents” brīvdabas koncerts "Meņģeļos" Laikapstākļu lutināti, 31. maijā, aizvadījām ļoti sirsnīgu, jauku un emocijām piesātinātu koncertu “Meņģeļu” mājas pagalmā. Baudījām koncertprogrammu “Tā reiz nu ir tā dzīve!” par Ērgļu puses ļaužu dzīvi, ko sarūpēja Ērgļu saieta nama mākslinieciskie kolektīvi. Brāļu Jurjānu mūzikas iedvesmoti, Ērgļu saieta nama jauktais koris “Ērgļi” (diriģente Marika Slotina-Brante) priecēja visus ar skanīgām dziesmām, R. Blaumaņa stāstu izstāstīja Ērgļu saieta nama amatierteātris (vadītāja Ieva Lapiņa), ar dejām priecēja Ērgļu saieta nama jauniešu deju kolektīvs “Trimiņš”, Ērgļu saieta mana vidējās paaudzes deju kolektīvs “Rūdolfs” un Ērgļu saieta nama jauniešu deju kolektīvs “Rūdis” (vadītāja Antras Grinberga). Kopīgi sadarbojoties ar Ērgļu apvienības kultūras darba organizatori, Ērgļu saieta nama vadītāju Sandru Avotiņu radīja ieskatu Ērgļu puses ļaužu dzīves ikdienā. Ar saksofona mūziku priecēja Saksofonu kvintets 'Kalm...
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk

Jurjānu Andrejs un “Pūt, vējiņi”

Jurjānu Andrejs ir latviešu profesionālajā mūzikā pirmais trīs augstākās izglītības diplomus ieguvušais Pēterburgas konservatorijas absolvents, brīvmākslinieks - ērģelnieks (1880), komponists (1881) un mežradznieks (1882). Latviešu simfonisma, vokāli instrumentālās mūzikas (kantātes, oratorijas) un instrumentālā koncertžanra pamatlicējs. Savu komponista un atskaņotājmākslinieka sūtību viņš veiksmīgi apvienojis ar aktīvu pedagoga, diriģenta un folkloras vācēja, etnomuzikologa sasniegumiem, no kuriem daudzi pirmreizēji, zelta burtiem ierakstīti latviešu mūzikas vēsturē. Izcilā latviešu mūzikas darbinieka radošo nopelnu klāstā izceļama arī viņa paša folkloras vākumos laimīgi atrastās Daugavas laivinieku dziesmas "Pūt, vējiņi" apdares partitūra. Apdare veidota četrbalsīgam a capella jauktajam korim Si bemol mažorā, šķietami vienkāršā, astoņu taktu garā diatoniskās harmonizācijas daiļskanībā. Starp Jurjānu Andreja radošajā mūžā (1884-1921) apstrādātajām un publicētaj...
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk