Pāriet uz galveno saturu

Notikumiem bagātais 2016.gads




 Straujiem soļiem tuvojas brāļu Jurjānu jubilejas gada beigas, kad gribas atcerēties jaukākos brīžus un notikumus Brāļu Jurjānu memoriālajā muzejā „Meņģeļi”.

Janvāris iesākās ar lielisku sadarbību starp Ērgļu vidusskolas skolēniem un  Ostellingwerfas sociàlà centra ,,Scala,, ekspertiem no Nīderlandes, organizējot brīvprātīgā darba praksi “Meņģeļos”. 


Pavasaris „Meņģeļos” aizsākās ar teritorijas sakopšanas talkām. Pateicoties, CentrālVidzemes virsmežniecības vīriem, Priekuļu tehnikuma Ērgļu filiāles audzēkņiem, Ērgļu novada pašvaldības darbiniekiem un muzeja draugiem, „Meņģeļi” šogad bija īpaši skaisti un sakopti. 

Lepojamies, ka mežraga spēlēšanas tradīcijas Ērgļos tiek turētas godam, jo šogad, aprīlī, jau 18.reizi notika J.Jurjāna starptautiskais konkurss „Jaunais mežradznieks”. Kā tradīcija ir izveidojusies konkursa dalībnieku, viņu pedagogu un vecāku ciemošanās brāļu Jurjānu dzimtajās mājās “Meņģeļos”, kur pretstatā satraukumiem pilnajām konkursa dienām, notika sportiskas aktivitātes, smiekli un jautrība. 

Maijā, jau 11.reizi, piedalījāmies akcijā „Muzeju nakts”, kuras devīze šogad bija – durvis. Sadarbībā ar Ērgļu bibliotēku, tika izveidota izstāde “Gandrīz viss par durvīm”, kurā varēja gūt priekšstatu gan par mūsu senču, gan mūsdienu durvīm, fotogrāfijās apskatīt Ērgļos sastopamās durvis, redzēt senākas un ne tik senas atslēgas, slēdzenes u.c. ar durvīm saistītus priekšmetus. Pasākumā varēja dzirdēt jauktā kora „Ērgļi” māksliniecisko priekšnesumu, izbaudīt latviešu tautas rotaļas kopā ar tautas folkloras kopas „Pulgosnieši” vadītāju Inesi Maltavnieci, nogaršot uz plīts ceptas pankūkas un izbaudīt saimes istabas rosīgo atmosfēru Jumurdas sieviešu vokālā ansambļa „Ievziedi” vadībā.


Jūlijā pulcējām tuvākus un tālākus Jurjānu dzimtas radiniekus uz 5.Jurjānu dzimtas salidojumu. Par godu šim notikumam, sadarbībā ar fotogrāfu Marģeru Martinsonu, „Meņģeļos” bija apskatāma fotogrāfiju izstāde „Lūk, rozes zied...”. Arī muzeja darbinieki bija izveidojuši izstādi „No Jurjānu pūra lādes” ar eksponātiem, kurus muzejam nodevuši Jurjānu dzimtai piederīgie.  


Muzejā notika arī aktīvs zinātniskais darbs, jo jūlijā „Jāņaskolā”, Jaunpiebalgā notika kultūrvēsturiska konference "Piebaldzēni un mūzika", kurā ar lasījumu „Emīls Dārziņš. Pāvuls Jurjāns” uzstājās  "Meņģeļu" muzeja vadītāja Ieva Vilnīte.


Augusta sākumā notika pasākums „Lai top mežrags!”, kurā izveidojām lielāko mežragu Latvijā, cepām garšīgus ūdenskliņģerus, klausījāmies tautas vērtes kopas „Dzieti” muzicēšanu un viņu vadītājas Daces Balodes stāstījumu par Andreju Jurjānu. Kopā ar biedrības "Trejdegsnis" māksliniecēm radījām skaistus mākslas darbus no dabas materiāliem, izveidojot mazo ekspresizstādi "Mans redzētais "Meņģeļos"" un arī visi kopā, radot tautasdziesmas "Pūt, vējiņi" vizualizāciju. Pateicoties Pēterim Leibomam, dzirdējām vienreizēji skaistas tauru skaņas no Pulgošņa ezera.

Augusta beigās, „Meņģeļu” kalnā, tika aizvadīts burvīgs pasākums „Dziedināšanās caur tautasdziesmu” Ingas Karpičas LalitasDasikas vadībā, kur skanot kokles skaņām tika izdziedātas latviešu skaistās un spēcīgās tautasdziesmas.
 


Arī septembrī notika divi pasākumi. Septembra sākumā - Zinību dienas pasākums, kurā piedalījās Priekuļu tehnikuma Ērgļu filiāles 1.kursu skolēni un viņu audzinātājas. 

Savukārt, septembra vidū – 14.Latvijas koru saiets, kurā piedalījās 66 Latvijas jauktie, sieviešu un vīru kori ar aptuveni 2000 dziedātājiem, Ērgļu saieta nama vidējās paaudzes deju kolektīvs „Rūdolfs” un pūtēju orķestris Pētera Leiboma vadībā. 
 Smaržojot ceptu ābolu un zāļu tējas smaržai, oktobrī, ar paaudžu sadziedāšanās pasākumu „Man bij` dziesmu vācelīte” noslēdzām muzeja vasaras darba sezonu. Šis pasākums, jau tradicionāli, tiek organizēts ar mērķi – sapulcēt lielus un mazus tautasdziesmu un ziņģu dziedātājus. Ikviens no pasākuma apmeklētājiem bija izvēlējies kādu sev sirdij tuvāko tautasdziesmu vai ziņģi un kopā ar citiem tās izdziedāja.
Visas muzeja sezonas laikā esam rūpējušies, lai muzeja teritorija būtu sakopta un droša muzeja apmeklētājiem. Tika atjaunoti un nokrāsoti muzeja teritorijā esošie soli, galdi, afišu stends, atjaunoti Latvijas koru stādīto liepiņu koka mietiņi un uzraksti, dzīvojamai mājai uzmūrēts jauns dūmvads. 



Tika uzrakstīts un iesniegts LEADER projekts “Skaņas efektu un informatīvo plākšņu, stendu ierīkošana brāļu Jurjānu muzejā "Meņģeļi”, kura atzinumu vēl gaidam.
Līdzās pasākumiem un dažādiem saimnieciskajiem darbiem, tika vadītas ekskursijas, kāzu ekskursijas, uz apmeklētāju pieteikumiem kurināta dūmu pirtiņa, strādāts pie muzeja krājuma, pie jauniegūtajiem priešmetiem – datus par tiem, ievadot Nacionālajā muzeju krājuma kopkatalogā.
Muzikāls, radošs, atraktīvs, zinātnisks, strādīgs, krāšņs ir bijis šis gads. No visas sirds pateicos visiem atsaucīgajiem cilvēkiem, kuri iesaistījās muzeja pasākumos, atbalstīja un ļāva izskanēt brāļu Jurjānu vārdam visā Latvijā! 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Jurjānu Andrejs un Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki

         Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki Rīgā 1873.gadā bija galvenie Jurjānu Andreja ierosinātāji izvēlēties mūzikas mākslu par dzīves darba lauku.   Ar pukstošu sirdi jaunais, 17 gadīgais censonis vēroja Vecpiebalgas Labdarības biedrības kori, kas diriģenta J.Korneta vadībā, posās uz dziesmu svētkiem. No Vecpiebalgas uz dziesmu svētkiem brauca pavisam 28 dziedoņi. Līdz Kokneses dzelzceļa piestātnei no “Meņģeļiem” Jurjānu Andreju aizveda viņa brālis Juris. Iebraucis Rīgā, Jurjānu Andrejs   devies uz Latviešu biedrības namu, kur lieli ļaužu bari stāvējuši ārpus biedrības nama gaidīdami, kas notiks. Vilcienam pienākot, dziedoņu kori, pušķotiem karogiem, gājienā devušies no dzelzceļa piestātnes uz biedrības namu. Apklususi ļaužu tērzēšana un ikviens godbijībā raudzījies dziedoņos, kas no Latvijas ziedošiem laukiem bija pilsētas mūros devušies svinēt pirmos tautas svētkus. Svēts klusums valdījis visapkārt un licies, ka tēvu tēvu gari pirmo reizi runātu verdzinātai un daudz mocītai taut

Andrejam Jurjānam - 160

  Fotogrāfija no muzeja krājuma Andrejs Jurjāns jeb, kā tolaik teica, Jurjānu Andrejs, bija piektais bērns ģimenē, taču pirmais uzsāka nopietnas mūzikas studijas.             Muzikālo izglītību A.Jurjāns gūst Pēterburgas konservatorijā trijās specialitātēs: ērģeļu spēlē pie L.Homiliusa 1880.g., kompozīcijā pie N.Rimska-Korsakova un J.Johansona 1881.g. un mežraga spēlē pie F.Homiliusa ar lielo sudraba medaļu 1882.g. Cik vienkārši tas nācās lauku puikam impērijas galvaspilsētā, katrs pats, zinot vēsturi, var saprast. Taču viņa labestība un atvērtība pret citiem, pilnībā piemirstot sevi, bija leģendāra, jo latviešu studenti pulcējās kopā ne tikai nacionālu jūtu vadīti, “...pie Andreja vienmēr atradām riecienu godīgas Ērgļu rupjmaizes un kulīti ar knapsieriem – tik cietiem, ka tikai ar cirvja palīdzību tos veikt varējām, bet – ak, cik gardiem! Un ziņa, ka pie Jurjāniem pa skursteni iebraucis kāds smaržīgs žāvēts Ērgļu šķiņķis, vienmēr vēja ātrumā izplatījās pa plašo Pēterpili,

Jurjānu Andrejs un “Pūt, vējiņi”

Jurjānu Andrejs ir latviešu profesionālajā mūzikā pirmais trīs augstākās izglītības diplomus ieguvušais Pēterburgas konservatorijas absolvents, brīvmākslinieks - ērģelnieks (1880), komponists (1881) un mežradznieks (1882). Latviešu simfonisma, vokāli instrumentālās mūzikas (kantātes, oratorijas) un instrumentālā koncertžanra pamatlicējs. Savu komponista un atskaņotājmākslinieka sūtību viņš veiksmīgi apvienojis ar aktīvu pedagoga, diriģenta un folkloras vācēja, etnomuzikologa sasniegumiem, no kuriem daudzi pirmreizēji, zelta burtiem ierakstīti latviešu mūzikas vēsturē. Izcilā latviešu mūzikas darbinieka radošo nopelnu klāstā izceļama arī viņa paša folkloras vākumos laimīgi atrastās Daugavas laivinieku dziesmas "Pūt, vējiņi" apdares partitūra. Apdare veidota četrbalsīgam a capella jauktajam korim Si bemol mažorā, šķietami vienkāršā, astoņu taktu garā diatoniskās harmonizācijas daiļskanībā. Starp Jurjānu Andreja radošajā mūžā (1884-1921) apstrādātajām un publicētaj