Jurjānu Andrejs un Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki

         Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki Rīgā 1873.gadā bija galvenie Jurjānu Andreja ierosinātāji izvēlēties mūzikas mākslu par dzīves darba lauku.  Ar pukstošu sirdi jaunais, 17 gadīgais censonis vēroja Vecpiebalgas Labdarības biedrības kori, kas diriģenta J.Korneta vadībā, posās uz dziesmu svētkiem. No Vecpiebalgas uz dziesmu svētkiem brauca pavisam 28 dziedoņi. Līdz Kokneses dzelzceļa piestātnei no “Meņģeļiem” Jurjānu Andreju aizveda viņa brālis Juris. Iebraucis Rīgā, Jurjānu Andrejs  devies uz Latviešu biedrības namu, kur lieli ļaužu bari stāvējuši ārpus biedrības nama gaidīdami, kas notiks. Vilcienam pienākot, dziedoņu kori, pušķotiem karogiem, gājienā devušies no dzelzceļa piestātnes uz biedrības namu. Apklususi ļaužu tērzēšana un ikviens godbijībā raudzījies dziedoņos, kas no Latvijas ziedošiem laukiem bija pilsētas mūros devušies svinēt pirmos tautas svētkus. Svēts klusums valdījis visapkārt un licies, ka tēvu tēvu gari pirmo reizi runātu verdzinātai un daudz mocītai tautai. Dziesmu dievs bija nolaidies no dievišķā augstuma... Jurjānu Andrejs – jauns un nepiedzīvojis zēns ar pukstošu sirdi to visu esot vērojis. Kad pēc biedrības priekšnieka runas atskanēja Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju!” jaunekļa jūtīgā dvēsele esot izplūdusi asarās.  

            Pirmo vispārējo dziesmu svētku izjūta Jurjānu Andrejam bija radījusi paliekošu atmiņu par tiem. Kādreiz vēl savos nespēka gados viņš atcerējies kādu pantiņu no A.Bernta komponētās dziesmas
“Lai dzīvo augsti Latvija!”, ko dziesmu svētkos izpildījis Baltijas Skolotāju semināra koris. Šīs patriotiskās dziesmas vārdi:

“Mēs latvju dēli dzīsimies,

Kā tautieši cīnīsimies,

Mēs latvji dzīsimies!

Lai mūsu tauta aug un zied

Un citām tautām līdzi iet,

Lai dzīvo augsti Latvija!”

nekad Jurjānu Andrejam nezuda no atmiņas un labprāt viņš tos atkārtoja vēstulēs saviem draugiem...