Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki Rīgā 1873.gadā bija galvenie Jurjānu Andreja
ierosinātāji izvēlēties mūzikas mākslu par dzīves darba lauku. Ar pukstošu sirdi jaunais, 17 gadīgais censonis vēroja
Vecpiebalgas Labdarības biedrības kori, kas diriģenta J.Korneta vadībā, posās
uz dziesmu svētkiem. No Vecpiebalgas uz dziesmu svētkiem brauca pavisam 28
dziedoņi. Līdz Kokneses dzelzceļa piestātnei no “Meņģeļiem” Jurjānu Andreju
aizveda viņa brālis Juris. Iebraucis Rīgā, Jurjānu Andrejs devies uz Latviešu biedrības namu, kur lieli
ļaužu bari stāvējuši ārpus biedrības nama gaidīdami, kas notiks. Vilcienam
pienākot, dziedoņu kori, pušķotiem karogiem, gājienā devušies no dzelzceļa
piestātnes uz biedrības namu. Apklususi ļaužu tērzēšana un ikviens godbijībā
raudzījies dziedoņos, kas no Latvijas ziedošiem laukiem bija pilsētas mūros
devušies svinēt pirmos tautas svētkus. Svēts klusums valdījis visapkārt un
licies, ka tēvu tēvu gari pirmo reizi runātu verdzinātai un daudz mocītai
tautai. Dziesmu dievs bija nolaidies no dievišķā augstuma... Jurjānu Andrejs –
jauns un nepiedzīvojis zēns ar pukstošu sirdi to visu esot vērojis. Kad pēc
biedrības priekšnieka runas atskanēja Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju!”
jaunekļa jūtīgā dvēsele esot izplūdusi asarās.
Pirmo vispārējo dziesmu svētku
izjūta Jurjānu Andrejam bija radījusi paliekošu atmiņu par tiem. Kādreiz vēl
savos nespēka gados viņš atcerējies kādu pantiņu no A.Bernta komponētās
dziesmas
“Lai dzīvo augsti Latvija!”, ko dziesmu svētkos izpildījis Baltijas Skolotāju semināra koris. Šīs patriotiskās dziesmas vārdi:
“Lai dzīvo augsti Latvija!”, ko dziesmu svētkos izpildījis Baltijas Skolotāju semināra koris. Šīs patriotiskās dziesmas vārdi:
“Mēs latvju dēli
dzīsimies,
Kā tautieši
cīnīsimies,
Mēs latvji
dzīsimies!
Lai mūsu tauta
aug un zied
Un citām tautām
līdzi iet,
Lai dzīvo augsti
Latvija!”
nekad Jurjānu
Andrejam nezuda no atmiņas un labprāt viņš tos atkārtoja vēstulēs saviem
draugiem...
Komentāri
Ierakstīt komentāru