Pāriet uz galveno saturu

Lapsiņas pirts vakars "Meņģeļu" dūmu pirtī

Brāļu Jurjānu muzejs "Meņģeļi" 

Latvijas Pirts dienas ietvaros aicina uz

Lapsiņas pirts vakaru "Meņģeļu" dūmu pirtī

sestdien, 13.septembrī plkst.17:00

* Katram šī vakara pirtsmīlim būs iespēja pagatavot savu ķermeņa skrubīti. Cilvēkam, tāpat kā čūskām un ķirzaciņām reizi pa reizei ir ļoti veselīgi nomest veco ādu!

* Šajā vakarā katram būs iespēja apgūt pašpēršanās pamatus Meņģeļu dūmu pirtiņā ar paša sasietu pirtsslotiņu! Šoreiz pirtī iešana būs nelielā pirtsmīļu kompānijā, kur Tev būs iespēja sastapt citus latviskās pirts cienītājus! 

* Pirts vakaru baudīsim bez steigas, klusās sarunās, malkojot zāļu tējas, pārrunāsim pozitīvas un priecīgas emocijas raisošas tēmas- problēmas atstāsim ārpus pirts!

* Paņem līdzi pirts cepuri, dvieli, vieglu pirts apmetnīti, gumijas čības. Pēc pirts ļoti noder siltas vilnas zeķītes!

* Paēd vismaz 2 stundas pirms pirtī iešanas! Pirtī nedrīkst iet pārēdies un vispār neēdis pirtsmīlis! Pirts vakarā lietosim tikai bezalkoholiskus dzērienus! Iepriekšējā dienā pirms pirts atturies no pārmērīgas alkohola lietošanas! Telefonu un sadzīviskās darīšanas atstāj mājās!

Sīkāka informācija: 29431659 ( muzeja vadītāja Ieva Vilnīte)
                                28343674( pirtniece Inita Lapsa)


 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Andrejam Jurjānam - 160

  Fotogrāfija no muzeja krājuma Andrejs Jurjāns jeb, kā tolaik teica, Jurjānu Andrejs, bija piektais bērns ģimenē, taču pirmais uzsāka nopietnas mūzikas studijas.             Muzikālo izglītību A.Jurjāns gūst Pēterburgas konservatorijā trijās specialitātēs: ērģeļu spēlē pie L.Homiliusa 1880.g., kompozīcijā pie N.Rimska-Korsakova un J.Johansona 1881.g. un mežraga spēlē pie F.Homiliusa ar lielo sudraba medaļu 1882.g. Cik vienkārši tas nācās lauku puikam impērijas galvaspilsētā, katrs pats, zinot vēsturi, var saprast. Taču viņa labestība un atvērtība pret citiem, pilnībā piemirstot sevi, bija leģendāra, jo latviešu studenti pulcējās kopā ne tikai nacionālu jūtu vadīti, “...pie Andreja vienmēr atradām riecienu godīgas Ērgļu rupjmaizes un kulīti ar knapsieriem – tik cietiem, ka tikai ar cirvja palīdzību tos veikt varējām, bet – ak, cik gardiem! Un ziņa, ka pie Jurjāniem pa skursteni iebraucis kāds smaržīgs žāvēts Ērgļu šķiņķis, vienmēr vēja ātrumā izplatījās pa plašo Pēterpili,

Jurjānu Andrejs un Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki

         Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki Rīgā 1873.gadā bija galvenie Jurjānu Andreja ierosinātāji izvēlēties mūzikas mākslu par dzīves darba lauku.   Ar pukstošu sirdi jaunais, 17 gadīgais censonis vēroja Vecpiebalgas Labdarības biedrības kori, kas diriģenta J.Korneta vadībā, posās uz dziesmu svētkiem. No Vecpiebalgas uz dziesmu svētkiem brauca pavisam 28 dziedoņi. Līdz Kokneses dzelzceļa piestātnei no “Meņģeļiem” Jurjānu Andreju aizveda viņa brālis Juris. Iebraucis Rīgā, Jurjānu Andrejs   devies uz Latviešu biedrības namu, kur lieli ļaužu bari stāvējuši ārpus biedrības nama gaidīdami, kas notiks. Vilcienam pienākot, dziedoņu kori, pušķotiem karogiem, gājienā devušies no dzelzceļa piestātnes uz biedrības namu. Apklususi ļaužu tērzēšana un ikviens godbijībā raudzījies dziedoņos, kas no Latvijas ziedošiem laukiem bija pilsētas mūros devušies svinēt pirmos tautas svētkus. Svēts klusums valdījis visapkārt un licies, ka tēvu tēvu gari pirmo reizi runātu verdzinātai un daudz mocītai taut

Jurim Jurjānam - 155

Jura Jurjāna, septītā Jurjānu bērna, mākslas ceļi vijās divos virzienos – mežraga spēlē un ar to saistīto pedagoģisko darbību un pūtēju orķestru vadīšanu.   Mežraga spēli, tāpat kā vecākais brālis Andrejs, Juris apguva Pēterburgas konservatorijā pie prof.F.Homiliusa. Jau studiju gados, sajuzdams interesi par pārējiem pūtēju orķestra instrumentiem, Juris papildus apmeklēja stundas pie profesora, Pēterburgas Filharmonijas biedrības direktora un kara kapelmeistara V.Vurma kornetes klasē un Ķeizariskās operas mākslinieka Benša bazūnes klasē. Pirmā solo klase tika gūta kopā ar brāļiem muzicējot gan Latvijā, gan Pēterburgā. Centīgo studentu drīz ievēroja un konservatorijas simfoniskajā orķestrī viņam uzticēja spēlēt solo partijas. Jāteic, ka kuplu toni J.Jurjāns saglabāja visu mūžu, par koncertu viņa 25 darba gadu jubilejā J.Zālītis raksta: „Daudziem no koncerta apmeklētājiem J.Jurjāns kā valdhorna virtuozs bija pazīstams jau no senākiem laikiem. Tie, kas viņu dzirdēja pirmo reizi