Pāriet uz galveno saturu

Latvijas sieviešu un vīru koru salidojums 02.06.2012.


     Ieskandinot nākamos Dziesmu un deju svētkus Brāļu Jurjānu dzimtas mājās „Meņģeļos” 2. jūnijā notika Latvijas sieviešu un vīru koru salidojums.
      Pasākumā piedalījās ap divi tūkstoši Latvijas sieviešu un vīru koru dziedātāju, pūtēju orķestri no Madlienas, Madonas un Birzgales. Koncerta režisors- Uģis Brikmanis, mākslinieciskā vadītāja- Aira Birziņa, scenogrāfs- Ivars Mailītis, organizatori: Iveta Ārgale, Līga Ribicka, Lauris Goss un Sandra Avotiņa. Virsdiriģenti: Edgars Račevskis, Jānis Zirnis, Arvīds Platpers, Romāns Vanags , Ivars Cinkuss u.c.
Jau pulksten deviņos pie laipnajām un smaidīgajām reģistratorēm pieteicās pirmie koru pārstāvji. Līdz 10.30, salidojuma atklāšanas brīdim, bija sabraukuši 77 kori. 















Lai piedalītos konkursā sieviešu kori līdzi veda to krāšņāko un smaržīgāko zāļu tēju pušķi, kurus iekarināja gluži jaunajos, baltajos, tieši šim nolūkam darinātajos siena zārdos. Un drīz vien skatītāju acis priecēja skaistie vasaras ziedi un interesantas kompozīcijas. Vīru kori, savukārt, atveda dzidrāko un prieka pilnāko avota ūdeni. Nākamajā dienā krāšņie tējzāļu pušķi un trauki ar avota ūdeni tika novietoti staļļaugšā, kur tie vēl šobrīd ir apskatāmi.   
















 


































 Visas dienas garumā katrs koris īpašā viesu grāmatā varēja uzrakstīt savu vēlējumu Brāļu Jurjānu muzejam. Šie vēlējumi ļaus muzeja darbiniekiem smelties pozitīvo enerģiju vēl ilgi, ilgi. Paldies Inesei Mailītei par viesu grāmatas ideju un tās realizēšanu!
Savukārt, pie pirtiņas, audējiņas no lietišķās mākslas studijas „Ērgļi” tējzālēs krāsoja dziju. Šoreiz tika izmantotas gaiļbikses un strutenes. Kā atzina pašas audējas: „visskaistākās krāsas varot nokrāsot raugoties skaistajā Pulgosnī un brīnišķīgajos „Meņģeļos””.












Salidojuma dalībnieki varēja iegādāties arī dažādus suvenīrus, bet ar garšīgiem ēdieniem cienāja „Kores” un Kokneses bufetes meitenes. 



















 

Laiks šoreiz dziedātājus nelutināja, ik pēc brīža lija lietus, taču tos, kuri bija saģērbušies atbilstoši laika apstākļiem nekāds slapjums un aukstums nespēja nobiedēt. Netraucēja arī tas, ka koncertu nācās pārcelt no lielā, stāvā kalna uz pagalmu, jo ciešāk kopā, jo draudzīgāk. Koncerta vadītājam Edgaram Raginskim dziesmu izpildījuma kārtību nācās pamainīt un , kamēr pelēkais lietus mākonis vēl nelidinājās virs galvām, spēlēja pūtēju orķestri, taču to varenās skaņas tikai nedaudz aizkavēja  krietnās ūdens šaltis, kas sāka plūst no debesīm. Dziedātājus tas nenobiedēja un lielākā daļa no koncerta repertuāra dziesmām tika izdziedātas. Virsdiriģenti šoreiz bija pirmie, kas uzsāka dančus ragu skaņu pavadījumā. Diriģents Arīds Platpers atzina, ka varot tikai apbrīnot kāds gara spēks ir tautas labākajai daļai – kora dziedātājiem!
Sieviešu koru mēģinājums kalnā






Dalībnieki pulcējas uz koncertu














Daļa skatītāju visu vēroja no nupat atjaunotā "Dziesmu kalna"
 
Par spīti mainīgajiem laika apstākļiem, tika dziedāts, spēlēts un dancots.
Muzejam svinīgi tiek nodots Cēsu koru foto albūms un pienākums rūpēties par liepiņu un ozolu.
Cik skaistas debesis koncerta laikā... 

 un skats uz Pulgošņa ezeru...
 
Paldies visiem, kas ņēma dalību salidojuma sagatavošanā un vadīšanā. Paldies dziedātājiem! Tiksimies nākošajā gadā Dziesmu un deju svētkos Rīgā.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Andrejam Jurjānam - 160

  Fotogrāfija no muzeja krājuma Andrejs Jurjāns jeb, kā tolaik teica, Jurjānu Andrejs, bija piektais bērns ģimenē, taču pirmais uzsāka nopietnas mūzikas studijas.             Muzikālo izglītību A.Jurjāns gūst Pēterburgas konservatorijā trijās specialitātēs: ērģeļu spēlē pie L.Homiliusa 1880.g., kompozīcijā pie N.Rimska-Korsakova un J.Johansona 1881.g. un mežraga spēlē pie F.Homiliusa ar lielo sudraba medaļu 1882.g. Cik vienkārši tas nācās lauku puikam impērijas galvaspilsētā, katrs pats, zinot vēsturi, var saprast. Taču viņa labestība un atvērtība pret citiem, pilnībā piemirstot sevi, bija leģendāra, jo latviešu studenti pulcējās kopā ne tikai nacionālu jūtu vadīti, “...pie Andreja vienmēr atradām riecienu godīgas Ērgļu rupjmaizes un kulīti ar knapsieriem – tik cietiem, ka tikai ar cirvja palīdzību tos veikt varējām, bet – ak, cik gardiem! Un ziņa, ka pie Jurjāniem pa skursteni iebraucis kāds smaržīgs žāvēts Ērgļu šķiņķis, vienmēr vēja ātrumā izplatījās pa plašo Pēterpili,

Jurjānu Andrejs un Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki

         Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki Rīgā 1873.gadā bija galvenie Jurjānu Andreja ierosinātāji izvēlēties mūzikas mākslu par dzīves darba lauku.   Ar pukstošu sirdi jaunais, 17 gadīgais censonis vēroja Vecpiebalgas Labdarības biedrības kori, kas diriģenta J.Korneta vadībā, posās uz dziesmu svētkiem. No Vecpiebalgas uz dziesmu svētkiem brauca pavisam 28 dziedoņi. Līdz Kokneses dzelzceļa piestātnei no “Meņģeļiem” Jurjānu Andreju aizveda viņa brālis Juris. Iebraucis Rīgā, Jurjānu Andrejs   devies uz Latviešu biedrības namu, kur lieli ļaužu bari stāvējuši ārpus biedrības nama gaidīdami, kas notiks. Vilcienam pienākot, dziedoņu kori, pušķotiem karogiem, gājienā devušies no dzelzceļa piestātnes uz biedrības namu. Apklususi ļaužu tērzēšana un ikviens godbijībā raudzījies dziedoņos, kas no Latvijas ziedošiem laukiem bija pilsētas mūros devušies svinēt pirmos tautas svētkus. Svēts klusums valdījis visapkārt un licies, ka tēvu tēvu gari pirmo reizi runātu verdzinātai un daudz mocītai taut

Jurjānu Andrejs un “Pūt, vējiņi”

Jurjānu Andrejs ir latviešu profesionālajā mūzikā pirmais trīs augstākās izglītības diplomus ieguvušais Pēterburgas konservatorijas absolvents, brīvmākslinieks - ērģelnieks (1880), komponists (1881) un mežradznieks (1882). Latviešu simfonisma, vokāli instrumentālās mūzikas (kantātes, oratorijas) un instrumentālā koncertžanra pamatlicējs. Savu komponista un atskaņotājmākslinieka sūtību viņš veiksmīgi apvienojis ar aktīvu pedagoga, diriģenta un folkloras vācēja, etnomuzikologa sasniegumiem, no kuriem daudzi pirmreizēji, zelta burtiem ierakstīti latviešu mūzikas vēsturē. Izcilā latviešu mūzikas darbinieka radošo nopelnu klāstā izceļama arī viņa paša folkloras vākumos laimīgi atrastās Daugavas laivinieku dziesmas "Pūt, vējiņi" apdares partitūra. Apdare veidota četrbalsīgam a capella jauktajam korim Si bemol mažorā, šķietami vienkāršā, astoņu taktu garā diatoniskās harmonizācijas daiļskanībā. Starp Jurjānu Andreja radošajā mūžā (1884-1921) apstrādātajām un publicētaj