Pāriet uz galveno saturu

15.Latvijas koru saiets

 

                                                                                                                     R.Oliņa foto

11. septembrī aptuveni 400 dziedātāji no 28 koriem pulcējās 15. Latvijas koru saietā, kas jau tradicionāli notiek Ērgļu pusē, brāļu Jurjānu dzimtajās mājās “Meņģeļi”. Četriem brāļiem mūziķiem, kuri dzimuši “Meņģeļos”, deviņu bērnu ģimenē, šogad aprit skaistas jubilejas: Pēterim – 170, Andrejam - 165, Jurim – 160, Pāvulam – 155.

Saulainā diena aizsākās ar piemiņas brīdi brāļu Jurjānu vecāku atdusas vietā, R.Blaumaņa kapos. Tam sekoja brīvdabas koncerti Ērgļu muižas parkā, kuros piedalījās Ērgļu saieta nama bērnu deju kolektīvs “Pienenīte”, Ērgļu vidusskolas 3.-4. un 5.-7. klašu deju kolektīvs (vadītāja A.Grīnberga), Ērgļu vidusskolas 1.-4.klašu koris (vadītāja V.Dāve), Ērgļu mūzikas un mākslas skolas pūtēju orķestris (vadītājs P.Leiboms), Zemessardzes orķestris un Zemessardzes koris “Stars”.

Skaistus pārsteiguma mirkļus Ērgļu ielās sagādāja jauniešu kora “Kamēr” zibakcija – pārsteiguma pieturas. Koris devās dziesmotā pastaigā no J.Grota ielas līdz kafejnīcai “Kore”, iepriecinot Ērgļu iedzīvotājus un viesus ar skaistām koru dziesmām.

Pēc koru mēģinājuma “Meņģeļos” ikviens dziedātājs varēja arī izstaigāt muzeja ēkas un baudīt rudenīgās dabas ainavas. Muzeja teritoriju krāšņāku padarīja Ērgļu mākslas skolas bērnu zīmējumu izstāde “Uzzīmē dziesmu”. Savukārt, klētiņā varēja ieaust savu krāsaino dzīparu lupatu grīdas celiņā un aplūkot foto mirkļus no iepriekšējiem koru saietiem.

Saieta kulminācijā – brīvdabas koncertā brāļu Jurjānu memoriālajā muzejā “Menģeļi” plkst. 17.00 pulcējās kori no visas Latvijas. Koncertā piedalījās arī Zemessardzes orķestris un koris “Stars”. Kopkoris Jāņa Zirņa, Jura Kļaviņa, Ārija Šķepasta, Anda Kareļa, Jurģa Cābuļa, Aivja Gretera un citu diriģentu vadībā dziedāja Jurjānu Andreja zināmākās kora dziesmas un tautas dziesmu apdares, kā arī Raimonda Paula, Ērika Ešenvalda, Selgas Mences, Helmera Pavasara un Emiļa Melngaiļa skaņdarbus. Ērgļu teātris ar īpašu sveicienu sumināja diriģentu un koncerta māksliniecisko vadītāju Āriju Šķepastu 60. dzimšanas dienā. Pasākumu vadīja Gundars Silakaktiņš.

Kronvaldu Atis ir teicis, ka “dziedāšana mūsu sirdis, mūsu prātus attur no ļauna un skubina uz labām, krietnām domām; jauka dziedāšana der cilvēkiem par dzīva prieka avotu”. Latvijas koru saieta dziedātāji, neskatoties uz ilgstošajiem epidemioloģiskajiem                             ierobežojumiem valstī, bija smaidīgi un priecīgi par satikšanos un dziedāšanu kopkorī. Dziesma visus vieno, tāpēc dziedāt un būt kopkorī katram ir nozīmīgi. Dabas skaistuma apveltītā vieta pie Pulgošņa ezera, ikvienam dziedātājam un diriģentam dodot enerģiju un spēku jaunajai darba sezonai.

Latvijas koru saiets notika sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, Madonas novada pašvaldību un Ērgļu apvienību. Paldies ikvienam dziedātājam, diriģentam, muzeja draugam un viesim par piedalīšanos, izpalīdzēšanu un kopā būšanu 15. Latvijas koru saietā!


Foto no pasākuma var apskatīt:

Pasākuma bildes vara atrast šeit:

https://www.flickr.com/photos/lnkc/albums/72157719841835799

 

kā arī facebook:

https://www.facebook.com/media/set/?vanity=LNKCentrs&set=a.4726361260716934

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Andrejam Jurjānam - 160

  Fotogrāfija no muzeja krājuma Andrejs Jurjāns jeb, kā tolaik teica, Jurjānu Andrejs, bija piektais bērns ģimenē, taču pirmais uzsāka nopietnas mūzikas studijas.             Muzikālo izglītību A.Jurjāns gūst Pēterburgas konservatorijā trijās specialitātēs: ērģeļu spēlē pie L.Homiliusa 1880.g., kompozīcijā pie N.Rimska-Korsakova un J.Johansona 1881.g. un mežraga spēlē pie F.Homiliusa ar lielo sudraba medaļu 1882.g. Cik vienkārši tas nācās lauku puikam impērijas galvaspilsētā, katrs pats, zinot vēsturi, var saprast. Taču viņa labestība un atvērtība pret citiem, pilnībā piemirstot sevi, bija leģendāra, jo latviešu studenti pulcējās kopā ne tikai nacionālu jūtu vadīti, “...pie Andreja vienmēr atradām riecienu godīgas Ērgļu rupjmaizes un kulīti ar knapsieriem – tik cietiem, ka tikai ar cirvja palīdzību tos veikt varējām, bet – ak, cik gardiem! Un ziņa, ka pie Jurjāniem pa skursteni iebraucis kāds smaržīgs žāvēts Ērgļu šķiņķis, vienmēr vēja ātrumā izplatījās pa plašo Pēterpili,

Jurjānu Andrejs un “Pūt, vējiņi”

Jurjānu Andrejs ir latviešu profesionālajā mūzikā pirmais trīs augstākās izglītības diplomus ieguvušais Pēterburgas konservatorijas absolvents, brīvmākslinieks - ērģelnieks (1880), komponists (1881) un mežradznieks (1882). Latviešu simfonisma, vokāli instrumentālās mūzikas (kantātes, oratorijas) un instrumentālā koncertžanra pamatlicējs. Savu komponista un atskaņotājmākslinieka sūtību viņš veiksmīgi apvienojis ar aktīvu pedagoga, diriģenta un folkloras vācēja, etnomuzikologa sasniegumiem, no kuriem daudzi pirmreizēji, zelta burtiem ierakstīti latviešu mūzikas vēsturē. Izcilā latviešu mūzikas darbinieka radošo nopelnu klāstā izceļama arī viņa paša folkloras vākumos laimīgi atrastās Daugavas laivinieku dziesmas "Pūt, vējiņi" apdares partitūra. Apdare veidota četrbalsīgam a capella jauktajam korim Si bemol mažorā, šķietami vienkāršā, astoņu taktu garā diatoniskās harmonizācijas daiļskanībā. Starp Jurjānu Andreja radošajā mūžā (1884-1921) apstrādātajām un publicētaj

Jubilāri Pāvuls un Juris

                                                                                           Četri brāļi Jurjāni dzimuši un auguši Pulgošņa ezera krastā “Meņģeļu” mājās. Brāļiem Jurjāniem šogad tiks atzīmētas skaistas jubilejas –  Pēterim 170, Andrejam – 165, Jurim 160 un Pāvulam 155 . Šoreiz ielūkosimies vēstures lapaspusēs par divu jubilāru - Pāvula un Jura Jurjānu sasniegumiem Latvijas mūzikas vēsturē.           Jēkabs Vītoliņš ir teicis, ka  “Latviešu operteātra, simfonisko koncertu, vokālās mākslas attīstības, tautas dziesmu kora apdaru vēsturi nevar rakstīt bez Pāvula Jurjāna vārda.”         Pirmo akadēmisko muzikālo izglītību Pāvuls ieguva 1890.gadā, beidzot brāļa Jura vadīto  mežraga klasi Harkovas mūzikas skolā . Nākošie divi gadi pagāja, muzicējot  Harkovas operā . Tomēr interese par vokālo mākslu 1892.gadā Pāvulu aizveda uz  Pēterburgas konservatoriju , kuru slavenā pedagoga  A.Kotonji vadībā pabeidza 1898.gadā ar brīvmākslinieka grādu. Pāvuls kā  dziedāšanas skolotā