Pāriet uz galveno saturu

15.Latvijas koru saiets

 

                                                                                                                     R.Oliņa foto

11. septembrī aptuveni 400 dziedātāji no 28 koriem pulcējās 15. Latvijas koru saietā, kas jau tradicionāli notiek Ērgļu pusē, brāļu Jurjānu dzimtajās mājās “Meņģeļi”. Četriem brāļiem mūziķiem, kuri dzimuši “Meņģeļos”, deviņu bērnu ģimenē, šogad aprit skaistas jubilejas: Pēterim – 170, Andrejam - 165, Jurim – 160, Pāvulam – 155.

Saulainā diena aizsākās ar piemiņas brīdi brāļu Jurjānu vecāku atdusas vietā, R.Blaumaņa kapos. Tam sekoja brīvdabas koncerti Ērgļu muižas parkā, kuros piedalījās Ērgļu saieta nama bērnu deju kolektīvs “Pienenīte”, Ērgļu vidusskolas 3.-4. un 5.-7. klašu deju kolektīvs (vadītāja A.Grīnberga), Ērgļu vidusskolas 1.-4.klašu koris (vadītāja V.Dāve), Ērgļu mūzikas un mākslas skolas pūtēju orķestris (vadītājs P.Leiboms), Zemessardzes orķestris un Zemessardzes koris “Stars”.

Skaistus pārsteiguma mirkļus Ērgļu ielās sagādāja jauniešu kora “Kamēr” zibakcija – pārsteiguma pieturas. Koris devās dziesmotā pastaigā no J.Grota ielas līdz kafejnīcai “Kore”, iepriecinot Ērgļu iedzīvotājus un viesus ar skaistām koru dziesmām.

Pēc koru mēģinājuma “Meņģeļos” ikviens dziedātājs varēja arī izstaigāt muzeja ēkas un baudīt rudenīgās dabas ainavas. Muzeja teritoriju krāšņāku padarīja Ērgļu mākslas skolas bērnu zīmējumu izstāde “Uzzīmē dziesmu”. Savukārt, klētiņā varēja ieaust savu krāsaino dzīparu lupatu grīdas celiņā un aplūkot foto mirkļus no iepriekšējiem koru saietiem.

Saieta kulminācijā – brīvdabas koncertā brāļu Jurjānu memoriālajā muzejā “Menģeļi” plkst. 17.00 pulcējās kori no visas Latvijas. Koncertā piedalījās arī Zemessardzes orķestris un koris “Stars”. Kopkoris Jāņa Zirņa, Jura Kļaviņa, Ārija Šķepasta, Anda Kareļa, Jurģa Cābuļa, Aivja Gretera un citu diriģentu vadībā dziedāja Jurjānu Andreja zināmākās kora dziesmas un tautas dziesmu apdares, kā arī Raimonda Paula, Ērika Ešenvalda, Selgas Mences, Helmera Pavasara un Emiļa Melngaiļa skaņdarbus. Ērgļu teātris ar īpašu sveicienu sumināja diriģentu un koncerta māksliniecisko vadītāju Āriju Šķepastu 60. dzimšanas dienā. Pasākumu vadīja Gundars Silakaktiņš.

Kronvaldu Atis ir teicis, ka “dziedāšana mūsu sirdis, mūsu prātus attur no ļauna un skubina uz labām, krietnām domām; jauka dziedāšana der cilvēkiem par dzīva prieka avotu”. Latvijas koru saieta dziedātāji, neskatoties uz ilgstošajiem epidemioloģiskajiem                             ierobežojumiem valstī, bija smaidīgi un priecīgi par satikšanos un dziedāšanu kopkorī. Dziesma visus vieno, tāpēc dziedāt un būt kopkorī katram ir nozīmīgi. Dabas skaistuma apveltītā vieta pie Pulgošņa ezera, ikvienam dziedātājam un diriģentam dodot enerģiju un spēku jaunajai darba sezonai.

Latvijas koru saiets notika sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, Madonas novada pašvaldību un Ērgļu apvienību. Paldies ikvienam dziedātājam, diriģentam, muzeja draugam un viesim par piedalīšanos, izpalīdzēšanu un kopā būšanu 15. Latvijas koru saietā!


Pasākuma bildes var atrast šeit:

https://www.flickr.com/photos/lnkc/albums/72157719841835799

 

kā arī facebook:

https://www.facebook.com/media/set/?vanity=LNKCentrs&set=a.4726361260716934

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Andrejam Jurjānam - 160

  Fotogrāfija no muzeja krājuma Andrejs Jurjāns jeb, kā tolaik teica, Jurjānu Andrejs, bija piektais bērns ģimenē, taču pirmais uzsāka nopietnas mūzikas studijas.             Muzikālo izglītību A.Jurjāns gūst Pēterburgas konservatorijā trijās specialitātēs: ērģeļu spēlē pie L.Homiliusa 1880.g., kompozīcijā pie N.Rimska-Korsakova un J.Johansona 1881.g. un mežraga spēlē pie F.Homiliusa ar lielo sudraba medaļu 1882.g. Cik vienkārši tas nācās lauku puikam impērijas galvaspilsētā, katrs pats, zinot vēsturi, var saprast. Taču viņa labestība un atvērtība pret citiem, pilnībā piemirstot sevi, bija leģendāra, jo latviešu studenti pulcējās kopā ne tikai nacionālu jūtu vadīti, “...pie Andreja vienmēr atradām riecienu godīgas Ērgļu rupjmaizes un kulīti ar knapsieriem – tik cietiem, ka tikai ar cirvja palīdzību tos veikt varējām, bet – ak, cik gardiem! Un ziņa, ka pie Jurjāniem pa skursteni iebraucis kāds smaržīgs žāvēts Ērgļu šķiņķis, vienmēr vēja ātrumā izplatījās pa plašo Pēterpili,

Jurjānu Andrejs un Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki

         Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki Rīgā 1873.gadā bija galvenie Jurjānu Andreja ierosinātāji izvēlēties mūzikas mākslu par dzīves darba lauku.   Ar pukstošu sirdi jaunais, 17 gadīgais censonis vēroja Vecpiebalgas Labdarības biedrības kori, kas diriģenta J.Korneta vadībā, posās uz dziesmu svētkiem. No Vecpiebalgas uz dziesmu svētkiem brauca pavisam 28 dziedoņi. Līdz Kokneses dzelzceļa piestātnei no “Meņģeļiem” Jurjānu Andreju aizveda viņa brālis Juris. Iebraucis Rīgā, Jurjānu Andrejs   devies uz Latviešu biedrības namu, kur lieli ļaužu bari stāvējuši ārpus biedrības nama gaidīdami, kas notiks. Vilcienam pienākot, dziedoņu kori, pušķotiem karogiem, gājienā devušies no dzelzceļa piestātnes uz biedrības namu. Apklususi ļaužu tērzēšana un ikviens godbijībā raudzījies dziedoņos, kas no Latvijas ziedošiem laukiem bija pilsētas mūros devušies svinēt pirmos tautas svētkus. Svēts klusums valdījis visapkārt un licies, ka tēvu tēvu gari pirmo reizi runātu verdzinātai un daudz mocītai taut

Jurim Jurjānam - 155

Jura Jurjāna, septītā Jurjānu bērna, mākslas ceļi vijās divos virzienos – mežraga spēlē un ar to saistīto pedagoģisko darbību un pūtēju orķestru vadīšanu.   Mežraga spēli, tāpat kā vecākais brālis Andrejs, Juris apguva Pēterburgas konservatorijā pie prof.F.Homiliusa. Jau studiju gados, sajuzdams interesi par pārējiem pūtēju orķestra instrumentiem, Juris papildus apmeklēja stundas pie profesora, Pēterburgas Filharmonijas biedrības direktora un kara kapelmeistara V.Vurma kornetes klasē un Ķeizariskās operas mākslinieka Benša bazūnes klasē. Pirmā solo klase tika gūta kopā ar brāļiem muzicējot gan Latvijā, gan Pēterburgā. Centīgo studentu drīz ievēroja un konservatorijas simfoniskajā orķestrī viņam uzticēja spēlēt solo partijas. Jāteic, ka kuplu toni J.Jurjāns saglabāja visu mūžu, par koncertu viņa 25 darba gadu jubilejā J.Zālītis raksta: „Daudziem no koncerta apmeklētājiem J.Jurjāns kā valdhorna virtuozs bija pazīstams jau no senākiem laikiem. Tie, kas viņu dzirdēja pirmo reizi