Četri brāļi Jurjāni dzimuši un auguši Pulgošņa ezera krastā “Meņģeļu” mājās. Brāļiem Jurjāniem šogad tiks atzīmētas skaistas jubilejas – Pēterim 170, Andrejam – 165, Jurim 160 un Pāvulam 155. Šoreiz ielūkosimies vēstures lapaspusēs par divu jubilāru - Pāvula un Jura Jurjānu sasniegumiem Latvijas mūzikas vēsturē.
Jēkabs Vītoliņš ir teicis, ka “Latviešu operteātra, simfonisko koncertu, vokālās mākslas attīstības, tautas dziesmu kora apdaru vēsturi nevar rakstīt bez Pāvula Jurjāna vārda.”
Pirmo
akadēmisko muzikālo izglītību Pāvuls
ieguva 1890.gadā, beidzot brāļa Jura vadīto mežraga klasi Harkovas mūzikas skolā. Nākošie divi gadi pagāja,
muzicējot Harkovas operā.
Tomēr interese par vokālo mākslu 1892.gadā Pāvulu aizveda uz Pēterburgas konservatoriju, kuru
slavenā pedagoga A.Kotonji vadībā pabeidza 1898.gadā ar
brīvmākslinieka grādu.
Pāvuls kā dziedāšanas
skolotājs strādājis Rīgā V.Maldoņa, A.Ķeniņa, Rīgas Latviešu
biedrības meiteņu skolās, Rīgas pilsētas ģimnāzijā un no dibināšanas brīža
1904.g. līdz 1.pasaules karam 1915.g., arī Rīgas Ķeizariskajā mūzikas skolā,
vadot gan dziedāšanas, gan operas klasi. Līdz ar to arī, protams, rūpes par
repertuāru – gadu gaitā iznākusi virkne P.Jurjāna sastādītu un harmonizētu
tautas dziesmu krājumu - “Dziesmu
krājums sieviešu koriem un skolām”, “Dziesmas zemākām un vidējām skolām”,
“Dziesmas pamatskolām”, “100 latviešu tautas dziesmas” u.c.
Latviešu
mūzikas attīstībā sevišķi liela nozīme bija Pāvula Jurjāna 1906.gada vasarā
Majoros sarīkotajiem trīs latviešu
simfoniskās mūzikas koncertiem. Viens no tiem bija veltīts J.Vītola,
otrs – A.Jurjāna kompozīcijām. Jēkabs Vītoliņš raksta, ka “tie guva lielu
sabiedrisku atbalstu, bet beidzās ar nepiedzīvotu skandālu, kad trešo koncertu
orķestra vācu administrācija izjauca, noliedzot orķestri pašā koncerta dienā.”
Tas bija negaidīts un nepelnīts pliķis ne vien latviešu māksliniekiem, bet vēl
vairāk latviešu tautai. Koncerts gan notika dažas nedēļas vēlāk Rīgā, Latviešu
biedrības zālē ar J.Vītola, A.Jurjāna, E.Dārziņa, A.Kalniņa darbiem programmā.
1902.gadā
Rīgā darbību uzsāka Jaunais latviešu teātris. Šis teātris lielu uzmanību
veltīja operām. Arvien aktuālāks kļuva jautājums par latviešu operas
dibināšanu. Pirmsākums tai bija Pāvula Jurjāna audzēkņu iestudētā “Jevgēņija Oņegina” izrāde 1907.gadā. 1912.g.27.decembrī
“Oņegina” izrāde pirmoreiz notika latviešu valodā. Solisti bija Jurjānu Pāvula
skolnieki, izrādē piedalījās Rīgas Latviešu biedrības koris. Izrādes
sagatavošanu Pāvuls šoreiz bija uzticējis vācu operas teātra režisoram
V.Pecoldam. Izrāde izraisīja lielu interesi. Tajā pašā gadā Pāvula Jurjāna
vadībā tika iestudēts arī “Dēmons”. Klausītāju
interese bija ļoti liela, izrādes tika izpārdotas, tādēļ Pāvuls Jurjāns nolēma
organizēt patstāvīgu latviešu
operas teātri. Visi priekšdarbi tika veikti 1913.gada sākumā un
8.septembrī notika jaundibinātā teātra pirmā izrāde – P.Čaikovska “Jevgeņijs
Oņegins”. Apmēram divarpus gadu garumā tika iestudētas 12 operas – visa populārā opermūzikas izlase -
“Jevgeņijs Oņegins”, “Ansītis un Grietiņa”, “Traviata”, “Ivans Susaņins”, “Pīķa
dāma”, “Rigoleto”, “Karmena” utt.
1919.gadā
kopā ar J.Vītolu, L.Bētiņu, N.Alunānu un citiem Pāvuls Jurjāns dibināja Latvijas Konservatoriju, kurā ilgi
vadīja dziedāšanas klasi.
No 1927.gada bija profesors. Pāvuls
Jurjāns bija V Vispārējo dziesmu
svētku virsdiriģents.
Savukārt, Jura Jurjāna mākslas ceļi vijās divos virzienos – mežraga spēlē un
ar to saistīto pedagoģisko darbību un pūtēju orķestru vadīšanu.
Mežraga spēli, tāpat kā vecākais
brālis Andrejs, Juris apguva Pēterburgas konservatorijā pie prof.F.Homiliusa.
Jau studiju gados, sajuzdams interesi par pārējiem pūtēju orķestra
instrumentiem, Juris papildus apmeklēja stundas pie profesora, Pēterburgas
Filharmonijas biedrības direktora un kara kapelmeistara V.Vurma kornetes klasē
un Ķeizariskās operas mākslinieka Benša bazūnes klasē.
Pirmā solo klase tika gūta kopā ar
brāļiem muzicējot gan Latvijā, gan Pēterburgā. Centīgo studentu drīz ievēroja
un konservatorijas simfoniskajā orķestrī viņam uzticēja spēlēt solo partijas.
Jāteic, ka kuplu toni J.Jurjāns saglabāja visu mūžu, par koncertu viņa 25 darba
gadu jubilejā J.Zālītis raksta: „Daudziem no koncerta apmeklētājiem J.Jurjāns
kā valdhorna virtuozs bija pazīstams jau no senākiem laikiem. Tie, kas viņu
dzirdēja pirmo reizi, jutās patīkami pārsteigti, jo grūti atrast tādu valdhorna
speciālistu ar tik maigu, tīru un vienādu toni”. Kursu
absolvēja 1883.gadā, bet turpināja spēlēt pirmo mežragu Pēterburgas Ķeizariskā
operā. 1885.gadā Juri Jurjānu uzaicināja uz Harkovu par pedagogu un pūšamo
instrumentu klases vadītāju Ķeizariskajā muzikas skolā. 1895.gadā Pēterburgā kā
eksterns nokārtoja pilnu konservatorijas kursa eksāmenu pie profesoriem
Rimska-Korsakova, J.Johansena, Bernharda, Vojāčeka un Puzirevska, iegūdams
brīvmākslinieka grādu. Pēc tam Harkovā darbojās vēl 22 gadus.
1906.gadā
noorganizēja un diriģēja Harkovas komerckluba (ap 65 mākslinieku) simfonisko
orķestri (120 koncertos). Dažiem koncertiem Jurjāns uzaicināja māksliniekus pat
no Itālijas - tā laika pazīstamās dziedātājas Agučini, Amāliju Grēko un
Bugamelli. Nodibināja un apmācīja audzēkņu orķestri (ap 40 dalībnieki)
Aleksandra patversmē, kuru diriģēja 15 gadus. „Ar šiem mazajiem puikām es
uzstājos koncertā, izpildot Bēthovena, Gļinkas un Vāgnera kompozīcijas. Publika
neticēja, ka bērni var tik skaisti spēlēt, un domāja, ka aiz kulisēm novietots
kara orķestris un spēlē.”(J.Jurjāns „Mans darbs, mana dzīve”). Arī P.Čaikovskis
savas vizītes laikā Harkovā dzirdēja šo uzstāšanos un vēlāk stādīja to par
priekšzīmi visiem Krievijas kara orķestriem. Strādājot Harkovā, nezuda saikne
ar Latviju. Juris Jurjāns centās strādāt arī latviešu publikai.
No 1908.—1919.gadam mācīja pūšamos instrumentus Rīgas
Ķeizariskā mūzikas skolā. 1919.gadā ieņēma Latvijas armijas kara kapelmeistaru
inspektora vietu. Nodibinoties Latvijas konservatorijai 1919.gadā, strādāja kā
mežraga profesors līdz 1932.gadam, un tad aizgāja pensijā. Komponēja darbus
mežragam un iekārtojis tos pūtēju orķestriem. Uzstājies arī kā diriģents
daudzās Krievijas pilsētās un Latvijā. Diriģējis pirmos simfoniskos koncertus
ar latvju skaņdarbiem. Klajā nākušas vairākas kora dziesmas, galvenā kārtā
tautmelodijas. Pensijā, kādu laiku dzīvoja Imantā, tad Jūrmalā, vēlāk atkal
Rīgā. 1926.gadā ticis apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 1928.gadā
- ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Pāvula un Jura Jurjānu vārds
Latvijas mūzikā turpina dzīvot, tādā veidā parādot viņu lielo devumu mūsu
mūzikas vēsturē.
Ieva Vilnīte
Brāļu Jurjānu muzeja “Meņģeļi”
vadītāja
Komentāri
Ierakstīt komentāru