Skanot
kokļu un akordiona skaņām, izdziedot sirdij tuvākās un mīļākās latviešu
tautasdziesmas, 4.novembrī Brāļu Jurjānu muzejā „Meņģeļi” tika aizvadīts
paaudžu sadziedāšanās pasākums „Man bij` dziesmu vācelīte”. Šķiet, ka ar katru
gadu šis pasākums bagātinās un iegūst arvien jaunas vēsmas. Un tas tikai
apliecina, ka daļai Latvijas iedzīvotāju ir svarīga kopā būšana, dziesmu
dziedāšana, muzicēšana un latvietības apzināšana. Mūsu tautasdziesmas – tas ir
mūsu spēks, mūsu senču gudrība un svētība, mūsu latviskā identitāte. Vienlaicīgi
ar šo pasākumu tika atzīmēts arī muzeja 27.vasaras darba sezonas noslēgums.
Paldies ikvienam, kurš atrada laiku būt kopā!
Fotogrāfija no muzeja krājuma Andrejs Jurjāns jeb, kā tolaik teica, Jurjānu Andrejs, bija piektais bērns ģimenē, taču pirmais uzsāka nopietnas mūzikas studijas. Muzikālo izglītību A.Jurjāns gūst Pēterburgas konservatorijā trijās specialitātēs: ērģeļu spēlē pie L.Homiliusa 1880.g., kompozīcijā pie N.Rimska-Korsakova un J.Johansona 1881.g. un mežraga spēlē pie F.Homiliusa ar lielo sudraba medaļu 1882.g. Cik vienkārši tas nācās lauku puikam impērijas galvaspilsētā, katrs pats, zinot vēsturi, var saprast. Taču viņa labestība un atvērtība pret citiem, pilnībā piemirstot sevi, bija leģendāra, jo latviešu studenti pulcējās kopā ne tikai nacionālu jūtu vadīti, “...pie Andreja vienmēr atradām riecienu godīgas Ērgļu rupjmaizes un kulīti ar knapsieriem – tik cietiem, ka tikai ar cirvja palīdzību tos veikt varējām, bet – ak, cik gardiem! Un ziņa, ka pie Jurjāniem pa skursteni iebraucis kāds smaržīgs žāvēts Ērgļu šķiņķis, vienmēr vēja ātrumā izplatījās pa plašo Pēterpili,
Komentāri
Ierakstīt komentāru