Skanot
kokļu un akordiona skaņām, izdziedot sirdij tuvākās un mīļākās latviešu
tautasdziesmas, 4.novembrī Brāļu Jurjānu muzejā „Meņģeļi” tika aizvadīts
paaudžu sadziedāšanās pasākums „Man bij` dziesmu vācelīte”. Šķiet, ka ar katru
gadu šis pasākums bagātinās un iegūst arvien jaunas vēsmas. Un tas tikai
apliecina, ka daļai Latvijas iedzīvotāju ir svarīga kopā būšana, dziesmu
dziedāšana, muzicēšana un latvietības apzināšana. Mūsu tautasdziesmas – tas ir
mūsu spēks, mūsu senču gudrība un svētība, mūsu latviskā identitāte. Vienlaicīgi
ar šo pasākumu tika atzīmēts arī muzeja 27.vasaras darba sezonas noslēgums.
Paldies ikvienam, kurš atrada laiku būt kopā!
Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki Rīgā 1873.gadā bija galvenie Jurjānu Andreja ierosinātāji izvēlēties mūzikas mākslu par dzīves darba lauku. Ar pukstošu sirdi jaunais, 17 gadīgais censonis vēroja Vecpiebalgas Labdarības biedrības kori, kas diriģenta J.Korneta vadībā, posās uz dziesmu svētkiem. No Vecpiebalgas uz dziesmu svētkiem brauca pavisam 28 dziedoņi. Līdz Kokneses dzelzceļa piestātnei no “Meņģeļiem” Jurjānu Andreju aizveda viņa brālis Juris. Iebraucis Rīgā, Jurjānu Andrejs devies uz Latviešu biedrības namu, kur lieli ļaužu bari stāvējuši ārpus biedrības nama gaidīdami, kas notiks. Vilcienam pienākot, dziedoņu kori, pušķotiem karogiem, gājienā devušies no dzelzceļa piestātnes uz biedrības namu. Apklususi ļaužu tērzēšana un ikviens godbijībā raudzījies dziedoņos, kas no Latvijas ziedošiem laukiem bija pilsētas mūros devušies svinēt pirmos tautas svētkus. Svēts klusums valdījis visapkārt un licies, ka tēvu tēvu gari pirmo reizi runātu verdzinātai un daudz mocītai taut
Komentāri
Ierakstīt komentāru