Pāriet uz galveno saturu

Lai top mežrags! 06.08.2016.

To, ka šis gads "Meņģeļos" ir īpašs, var sajust visai bieži. Tik daudz atsaucīgu cilvēku dzīvo mums visapkārt. Ideja par pasākumu "Lai top mežrags!" radās jau ziemā, tomēr ideja ir tikai ideja un tā ir jānoved arī līdz realizācijai. To izdarīt var tikai kopā ar atsaucīgiem cilvēkiem. Un ir tādi, kuri padzirdējuši, ka šis ir brāļu Jurjānu jubilejas gads, piezvana un piesakās paši. Pateicoties viņiem, pasākums "Lai top mežrags!" izdevās.
Vislielākais prieks par tautas vērtes kopu "Dzieti" no Cēsīm, kuru skanīgās balsis, muzicēšana ar dažādiem mūzikas instrumentiem un viņu vadītājas Daces Balodes stāstījums par Andreju Jurjānu ļāva pasākuma apmeklētājiem uzzināt nezināmo un ataust atmiņā jau zināmo. Liels prieks arī par Ērgļu folkloras kopu "Pulgosnieši" un Jumurdas pagasta sieviešu ansambli "Ievziedi", kuri ar skanīgām dziesmām atbalstīja šo pasākumu.
Pasākuma laikā ikviens varēja ne tikai noklausīties stāstījumu par Andreja Jurjāna devumu latviešu mūzikā, bet arī dziedāt līdzi un iet rotaļās. Savukārt, kopā ar biedrības "Trejdegsnis" māksliniecēm ikviens pasākuma apmeklētājs varēja radīt skaistus mākslas darbus no dabas materiāliem, izveidojot mazo ekspresizstādi "Mans redzētais "Meņģeļos"" un arī visi kopā, radot tautasdziesmas "Pūt, vējiņi" vizualizāciju.
Visgaršīgākā radošā darbošanās notika saimes istabā, kur ikviens kopā ar Inesi Koklačovu varēja izcept savu ūdens kliņģeri. Te, nu, apmeklētāju izdomai nebija gala - tika cepti ne tikai kliņģeri, bet pat mežragi. Izrādās, recepte nav nemaz tik sarežģīta, tāpēc daži pat to pierakstīja un ceps arī savās mājās.
Pasākumā visi kopā arī darinājām mežragu no siena. Domāju, ka tas noteikti ir Latvijā lielākais. Mežrags tagad lepni gozējas "Meņģeļu" mājas pagalmā un ikvienu aicina pie tā apstāties un nofotografēties.
Vislielāko pārsteigumu pasākuma apmeklētājiem sagādāja Ērgļu mūziķi - Pēteris Leiboms, Zigurds Bērzkalns un Kalvis Kaļva, kuru muzikālais koncerts pie "Ezermaļu" mājām, tā vien lika ieklausīties burvīgajā skanējumā un pat dziedāt līdzi. Ļoti iespējams, tā savulaik sajutās apkārtējo māju iedzīvotāji, kad Pulgošņa ezerā muzicēja brāļi Jurjāni.
Paldies ikvienam, kurš šajā dienā viesojās "Meņģeļu" mājās!
Fotogalerija:
I.Vilnītes foto:

























I.Lapsas foto



O.Dundures foto:


















Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Jurjānu Andrejs un Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki

         Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki Rīgā 1873.gadā bija galvenie Jurjānu Andreja ierosinātāji izvēlēties mūzikas mākslu par dzīves darba lauku.   Ar pukstošu sirdi jaunais, 17 gadīgais censonis vēroja Vecpiebalgas Labdarības biedrības kori, kas diriģenta J.Korneta vadībā, posās uz dziesmu svētkiem. No Vecpiebalgas uz dziesmu svētkiem brauca pavisam 28 dziedoņi. Līdz Kokneses dzelzceļa piestātnei no “Meņģeļiem” Jurjānu Andreju aizveda viņa brālis Juris. Iebraucis Rīgā, Jurjānu Andrejs   devies uz Latviešu biedrības namu, kur lieli ļaužu bari stāvējuši ārpus biedrības nama gaidīdami, kas notiks. Vilcienam pienākot, dziedoņu kori, pušķotiem karogiem, gājienā devušies no dzelzceļa piestātnes uz biedrības namu. Apklususi ļaužu tērzēšana un ikviens godbijībā raudzījies dziedoņos, kas no Latvijas ziedošiem laukiem bija pilsētas mūros devušies svinēt pirmos tautas svētkus. Svēts klusums valdījis visapkārt un licies, ka tēvu tēvu gari pirmo reizi runātu verdzinātai un daudz mocītai taut

Andrejam Jurjānam - 160

  Fotogrāfija no muzeja krājuma Andrejs Jurjāns jeb, kā tolaik teica, Jurjānu Andrejs, bija piektais bērns ģimenē, taču pirmais uzsāka nopietnas mūzikas studijas.             Muzikālo izglītību A.Jurjāns gūst Pēterburgas konservatorijā trijās specialitātēs: ērģeļu spēlē pie L.Homiliusa 1880.g., kompozīcijā pie N.Rimska-Korsakova un J.Johansona 1881.g. un mežraga spēlē pie F.Homiliusa ar lielo sudraba medaļu 1882.g. Cik vienkārši tas nācās lauku puikam impērijas galvaspilsētā, katrs pats, zinot vēsturi, var saprast. Taču viņa labestība un atvērtība pret citiem, pilnībā piemirstot sevi, bija leģendāra, jo latviešu studenti pulcējās kopā ne tikai nacionālu jūtu vadīti, “...pie Andreja vienmēr atradām riecienu godīgas Ērgļu rupjmaizes un kulīti ar knapsieriem – tik cietiem, ka tikai ar cirvja palīdzību tos veikt varējām, bet – ak, cik gardiem! Un ziņa, ka pie Jurjāniem pa skursteni iebraucis kāds smaržīgs žāvēts Ērgļu šķiņķis, vienmēr vēja ātrumā izplatījās pa plašo Pēterpili,

Jurjānu Andrejs un “Pūt, vējiņi”

Jurjānu Andrejs ir latviešu profesionālajā mūzikā pirmais trīs augstākās izglītības diplomus ieguvušais Pēterburgas konservatorijas absolvents, brīvmākslinieks - ērģelnieks (1880), komponists (1881) un mežradznieks (1882). Latviešu simfonisma, vokāli instrumentālās mūzikas (kantātes, oratorijas) un instrumentālā koncertžanra pamatlicējs. Savu komponista un atskaņotājmākslinieka sūtību viņš veiksmīgi apvienojis ar aktīvu pedagoga, diriģenta un folkloras vācēja, etnomuzikologa sasniegumiem, no kuriem daudzi pirmreizēji, zelta burtiem ierakstīti latviešu mūzikas vēsturē. Izcilā latviešu mūzikas darbinieka radošo nopelnu klāstā izceļama arī viņa paša folkloras vākumos laimīgi atrastās Daugavas laivinieku dziesmas "Pūt, vējiņi" apdares partitūra. Apdare veidota četrbalsīgam a capella jauktajam korim Si bemol mažorā, šķietami vienkāršā, astoņu taktu garā diatoniskās harmonizācijas daiļskanībā. Starp Jurjānu Andreja radošajā mūžā (1884-1921) apstrādātajām un publicētaj