Jura Jurjāna, septītā Jurjānu
bērna, mākslas ceļi vijās divos virzienos – mežraga spēlē un ar to saistīto
pedagoģisko darbību un pūtēju orķestru vadīšanu.
Mežraga spēli, tāpat kā vecākais
brālis Andrejs, Juris apguva Pēterburgas konservatorijā pie prof.F.Homiliusa.
Jau studiju gados, sajuzdams interesi par pārējiem pūtēju orķestra
instrumentiem, Juris papildus apmeklēja stundas pie profesora, Pēterburgas Filharmonijas
biedrības direktora un kara kapelmeistara V.Vurma kornetes klasē un Ķeizariskās
operas mākslinieka Benša bazūnes klasē.
Pirmā solo klase tika gūta kopā
ar brāļiem muzicējot gan Latvijā, gan Pēterburgā. Centīgo studentu drīz
ievēroja un konservatorijas simfoniskajā orķestrī viņam uzticēja spēlēt solo
partijas. Jāteic, ka kuplu toni J.Jurjāns saglabāja visu mūžu, par koncertu
viņa 25 darba gadu jubilejā J.Zālītis raksta: „Daudziem no koncerta
apmeklētājiem J.Jurjāns kā valdhorna virtuozs bija pazīstams jau no senākiem
laikiem. Tie, kas viņu dzirdēja pirmo reizi, jutās patīkami pārsteigti, jo
grūti atrast tādu valdhorna speciālistu ar tik maigu, tīru un vienādu
toni”(Latvija, Nr.33, 1910).
Pēc augstskolas beigšanas
J.Jurjāna pirmā darba vieta bija Maskavas Mamontova teātris. „Tomēr palikt
vienmēr par orķestrantu es nevēlējos, jo man nepatika mūžīgā sēdēšana un
automātiskā padevība diriģentam, tāpēc es ar nepacietību gaidīju, vai
neradīsies kāda izdevība kļūt patstāvīgākam.”(J.Jurjāns „Mans darbs, mana
dzīve”). Izdevība radās, orķestrim koncertējot Harkovā. Pirmo mežradznieku
ievēroja mūzikas skolas direktors un uzaicināja strādāt par pūšamo instrumentu
klases vadītāju. Turpmākos 22 gadus (1885-1907) J.Jurjāns strādāja Harkovā.
Blakus pamatdarbam mūzikas skolā J.Jurjāns muzicēja Harkovas simfoniskajā
orķestrī, strādāja par dziedāšanas skolotāju meiteņu ģimnāzijā, garīgajā
seminārā, vadīja pūtēju orķestrus apriņķa skolā, zēnu ģimnāzijā un bērnu
patversmē. „Ar šiem mazajiem puikām es uzstājos koncertā, izpildot Bēthovena,
Gļinkas un Vāgnera kompozīcijas. Publika neticēja, ka bērni var tik skaisti
spēlēt, un domāja, ka aiz kulisēm novietots kara orķestris un spēlē.”(J.Jurjāns
„Mans darbs, mana dzīve”). Šo uzstāšanos noklausījās arī P.Čaikovskis savas vizītes
laikā Harkovā un stādīja par priekšzīmi visiem Krievijas kara orķestriem.
![]() | |
Juris Jurjāns ar sievu Amāliju (abi sēž) ar bērniem | Juri, Valiju un Mintautu. |
Taču, pat strādājot Harkovā,
nezuda saikne ar Latviju. Juris Jurjāns centās strādāt latviešu publikai. Viņam
liktenis bija lēmis noorganizēt un nodiriģēt pirmo tikai latviešu komponistu
darbu simfonisko koncertu Horna dārzā, Majoros, 1905.gada 31.jūlijā.
„...Koncerts bija ārkārtīgi pārpildīts, un izvērtās ievērojamā notikumā, uz
kuru ļaudis plūda no visām Latvijas malām tikpat kā uz vispārējiem dziesmu
svētkiem...”(J.Jurjāns „Mans darbs, mana dzīve”).
Pēc I pasaules kara beigām
J.Jurjāns 1918.gadā atgriezās Latvijā un 1919.gadā brīvprātīgi pieteicās
armijā. 1.Latviešu atsevišķās brigādes komandieris pulkvedis J.Balodis to prata
novērtēt un 1919.g.30.maijā parakstīja pavēli profesoram Jurjānam inspicēt pie
brigādes atrodošos mūzikas orķestrus. Kaut arī J.Jurjāns šo amatu ieņēma tikai
6 mēnešus, lepnums par to nezuda līdz mūža beigām.
1919.gada nogalē tiek dibināta
Latvijas konservatorija, un Juris Jurjāns saņēma uzaicinājumu uzņemties mežraga
klases vadību (no 1927.g.profesors), un militāro dienestu atkal nomainīja
pedagoģija.
![]() |
Juris Jurjāns - Latvijas Konservatorijas profesors ~1920-30.gadi. |
Profesors konservatorijā noorganizēja pūšamo instrumentu ansambļa
klasi (nelielā studentu skaita dēļ orķestris nesanāca). Viņš bija tas, kurš
laukos aizsāka organizēt tuvāko apkārtnes orķestru kopkoncertus.Tādi ar Dobeles
apkaimes orķestriem notika 1929.g.Dobelē, Saldū, Tukumā, Liepājā, bet 1932.g.
Rūjienā. J.Jurjāns uzstāja, ka 7. un 8.dziesmu svētkos (1931.g.,1933.g.)
jāpiedalās lauku pūtēju orķestriem.
Triju Zvaigžņu Ordeņa Diploms Jurim Jurjānam par nopelniem Latvijas labā. |
![]() |
Juris Jurjāns savu audzēkņu vidū, mežradznieku klase. |
J.Jurjāna darbībā jāpiemin arī
kompozīcija. Nelielas kompozīcijas, pārsvarā tautas dziesmu apdares, repertuāra
trūkuma dēļ profesors rakstīja mežragam, pūtēju ansambļiem, bet „Svētku
(Jubilejas) maršs”, kura pirmatskaņojums notika 4.dziesmu svētkos 1895.g.autora
vadībā, ir cieņā joprojām.
J.Jurjāna vārdā ir nosaukts
starptautiskais konkurss „Jaunais mežradznieks”, kurš norisinās Ērgļu Saieta
namā, katru gadu pavasarī – šogad 21.un 22.aprīlī. Aicinu izmantot šo izdevību,
klausīties konkursa dalībnieku burvīgās melodijas mežragu izpildījumā.
Komentāri
Ierakstīt komentāru