Pāriet uz galveno saturu

Pāvulam Jurjānam - 150





Četri brāļi Jurjāni dzimuši un auguši Pulgošņa ezera krastā “Meņģeļu” mājās. Četriem brāļiem Jurjāniem šogad tiks atzīmētas skaistas jubilejas – Pēterim 165, Andrejam – 160, Jurim 155, un Pāvulam 22.februārī palika 150.
            Jēkabs Vītoliņš ir teicis, ka “Latviešu operteātra, simfonisko koncertu, vokālās mākslas attīstības, tautas dziesmu kora apdaru vēsturi nevar rakstīt bez Pāvula Jurjāna vārda.”
            Pirmo akadēmisko muzikālo izglītību Pāvuls iegūst 1890.gadā, beidzot brāļa Jura vadīto mežraga klasi Harkovas mūzikas skolā. Nākošie divi gadi paiet, muzicējot Harkovas operā. Tomēr interese par vokālo mākslu 1892.gadā Pāvulu aizved uz Pēterburgas konservatoriju, kuru slavenā pedagoga  A.Kotonji vadībā pabeidz 1898.gadā ar brīvmākslinieka grādu.
            Ar Pāvula balsi Rīgas publika iepazinās 1893.gadā “Rudens koncertu” laikā. Šajos koncertos Pāvuls piedalās arī vēlāk, nebūdams students. Emils Dārziņš 1902.gadā rakstīja, ka “Jurjānu Pāvula priekšnesumos katra nots ir labi pārdomāta, viņam ir jau, tā sakot, stils”. Starp citu, Brāļu Jurjānu muzejā “Meņģeļi” ekspozīcijas telpā ir dzirdami ieraksti ar Pāvula Jurjāna lielisko dziedājumu.
Fotogrāfija no muzeja krājuma MNM-J 103:3

            Pāvuls kā dziedāšanas skolotājs strādā Rīgā V.Maldoņa, A.Ķeniņa, Rīgas Latviešu biedrības meiteņu skolās, Rīgas pilsētas ģimnāzijā un no dibināšanas brīža 1904.g. līdz 1.pasaules karam 1915.g., arī Rīgas Ķeizariskajā mūzikas skolā, vadot gan dziedāšanas, gan operas klasi. Līdz ar to arī, protams, rūpes par repertuāru – gadu gaitā iznāk virkne P.Jurjāna sastādītu un harmonizētu tautas dziesmu krājumu - “Dziesmu krājums sieviešu koriem un skolām”, “Dziesmas zemākām un vidējām skolām”, “Dziesmas pamatskolām”, “100 latviešu tautas dziesmas” u.c. 
 
Nošu lapa "Ozols auga kalniņā".  Latviešu tautas dziesma, Pāvula Jurjāna apdare. No muzeja krājuma MNM-J 19:4
Sākot ar 1906.gadu Pāvuls rīkoja savu audzēkņu patstāvīgus koncertus, kas izsauca lielu sabiedrības interesi. Šie koncerti kļuva par tradīciju. Par pirmajiem latviešu simfoniskajiem koncertiem E.Dārziņš sauc divus Jurjānu Pāvula organizētos un vadītos koncertus, ko viņš rīkoja 1902.gadā ar Vidzemes Tautskolotāju savstarpējās palīdzības biedrības kori un vācu simfoniskajiem orķestriem, atskaņodams tālaika ievērojamākos latviešu simfoniskos darbus un kantātes – J.Vītola, A.Jurjāna, un E.Dārziņa.   
            Latviešu mūzikas attīstībā sevišķi liela nozīme bija Pāvula Jurjāna 1906.gada vasarā Majoros sarīkotajiem trīs latviešu simfoniskās mūzikas koncertiem. Viens no tiem bija veltīts J.Vītola, otrs – A.Jurjāna kompozīcijām. Jēkabs Vītoliņš raksta, ka “tie guva lielu sabiedrisku atbalstu, bet beidzās ar nepiedzīvotu skandālu, kad trešo koncertu orķestra vācu administrācija izjauca, noliedzot orķestri pašā koncerta dienā.” Tas bija negaidīts un nepelnīts pliķis ne vien latviešu māksliniekiem, bet vēl vairāk latviešu tautai. Koncerts gan notika dažas nedēļas vēlāk Rīgā, Latviešu biedrības zālē ar J.Vītola, A.Jurjāna, E.Dārziņa, A.Kalniņa darbiem programmā.
            1902.gadā Rīgā darbību uzsāka Jaunais latviešu teātris. Šis teātris lielu uzmanību veltīja operām. Arvien aktuālāks kļuva jautājums par latviešu operas dibināšanu. Pirmsākums tai bija Pāvula Jurjāna audzēkņu iestudētā “Jevgēņija Oņegina” izrāde 1907.gadā.
            1912.g.27.decembrī “Oņegina” izrāde pirmoreiz notika latviešu valodā. Solisti bija Jurjānu Pāvula skolnieki, izrādē piedalījās Rīgas Latviešu biedrības koris. Izrādes sagatavošanu Pāvuls šoreiz bija uzticējis vācu operas teātra režisoram V.Pecoldam. Izrāde izraisīja lielu interesi. Tajā pašā gadā Pāvula Jurjāna vadībā tika iestudēts arī “Dēmons”.
            Klausītāju interese bija ļoti liela, izrādes tika izpārdotas, tādēl Pāvuls Jurjāns nolēma organizēt patstāvīgu latviešu operas teātri. Visi priekšdarbi tika veikti 1913.gada sākumā un 8.septembrī notika jaundibinātā teātra pirmā izrāde – P.Čaikovska “Jevgeņijs Oņegins”.
            Operas teātra trupu bija sastādījis P.Jurjāns, trupas dalībniekus saistīja darba līgums ar noteiktu mēneša algu sezonai. Materiālo atbildību uzņēmies Pāvuls. Un tā apmēram divarpus gadu garumā, iestudētas 12 operas – visa populārā opermūzikas izlase - “Jevgeņijs Oņegins”, “Ansītis un Grietiņa”, “Traviata”, “Ivans Susaņins”, “Pīķa dāma”, “Rigoleto”, “Karmena” utt.
            Latviešu operas darbību vērtējot, nav jāaizmirst, ka no tās ierosmēm izauga arī viena no latviešu pirmajām klasiskajām operām – Jāņa Mediņa “Uguns un nakts”, kuras pirmuzvedums bija apsolīts jau Latviešu operas 1915./1916.gada sezonā. Vēsturiskie notikumi neļāva turpināt labi iesākto darbu, kurš daudzus solistus aizdzina bēgļu gaitās.
            Kara gados P.Jurjāns organizēja simfonisko orķestri pie II latviešu strēlnieku brigādes, tā censdamies saturēt kopā sava operas orķestra mūziķus.  Kaut arī Latviešu operas darbība pārtrūka, operas mākslai Latvijā bija likti nopietni, profesionāli pamati.
            1919.gadā kopā ar J.Vītolu, L.Bētiņu, N.Alunānu un citiem Pāvuls Jurjāns dibināja Latvijas Konservatoriju, kurā ilgi vadīja dziedāšanas klasi. No 1927.gada bija profesors.
No muzeja krājuma MNM-J 82:1
Pāvuls Jurjāns Konservatorijas audzēkņu vidū 30.g.beigas. Pāvuls Jurjāns sēž pie klavierēm, rokās rozes. (No muzeja krājuma MNM-J 10)

            Turklāt, Pāvuls Jurjāns 19.gs.beigās bija slavenā Jurjānu mežragu kvarteta dalībnieks. Kvartets piedalījās arī III Vispārējos dziesmu svētkos.
            Pāvuls Jurjāns bija V Vispārējo dziesmu svētku virsdiriģents. Viņš ir viens no latviešu mūzikas kultūras celmlaužiem.
Laivā 1. no kreisās Natālija Jurjāne, Pāvuls Jurjāns, Oļģerts Jurjāns, Pāvula draugs Māris Vētra, Eižens Jurjāns, Gundars Vētra, O. Vētra(stāv krastā). ~1930-to gadu sākumā. (No muzeja krājuma MNM-J 107)

            Šajā gadā “Meņģeļos” ir paredzēti vairāki pasākumi, kuros tiks cildināti mūsu novada izcilie mūziķi – brāļi Jurjāni. Sekojiet informācijai!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Andrejam Jurjānam - 160

  Fotogrāfija no muzeja krājuma Andrejs Jurjāns jeb, kā tolaik teica, Jurjānu Andrejs, bija piektais bērns ģimenē, taču pirmais uzsāka nopietnas mūzikas studijas.             Muzikālo izglītību A.Jurjāns gūst Pēterburgas konservatorijā trijās specialitātēs: ērģeļu spēlē pie L.Homiliusa 1880.g., kompozīcijā pie N.Rimska-Korsakova un J.Johansona 1881.g. un mežraga spēlē pie F.Homiliusa ar lielo sudraba medaļu 1882.g. Cik vienkārši tas nācās lauku puikam impērijas galvaspilsētā, katrs pats, zinot vēsturi, var saprast. Taču viņa labestība un atvērtība pret citiem, pilnībā piemirstot sevi, bija leģendāra, jo latviešu studenti pulcējās kopā ne tikai nacionālu jūtu vadīti, “...pie Andreja vienmēr atradām riecienu godīgas Ērgļu rupjmaizes un kulīti ar knapsieriem – tik cietiem, ka tikai ar cirvja palīdzību tos veikt varējām, bet – ak, cik gardiem! Un ziņa, ka pie Jurjāniem pa skursteni iebraucis kāds smaržīgs žāvēts Ērgļu šķiņķis, vienmēr vēja ātrumā izplatījās pa plašo Pēterpili,

Jurjānu Andrejs un Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki

         Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki Rīgā 1873.gadā bija galvenie Jurjānu Andreja ierosinātāji izvēlēties mūzikas mākslu par dzīves darba lauku.   Ar pukstošu sirdi jaunais, 17 gadīgais censonis vēroja Vecpiebalgas Labdarības biedrības kori, kas diriģenta J.Korneta vadībā, posās uz dziesmu svētkiem. No Vecpiebalgas uz dziesmu svētkiem brauca pavisam 28 dziedoņi. Līdz Kokneses dzelzceļa piestātnei no “Meņģeļiem” Jurjānu Andreju aizveda viņa brālis Juris. Iebraucis Rīgā, Jurjānu Andrejs   devies uz Latviešu biedrības namu, kur lieli ļaužu bari stāvējuši ārpus biedrības nama gaidīdami, kas notiks. Vilcienam pienākot, dziedoņu kori, pušķotiem karogiem, gājienā devušies no dzelzceļa piestātnes uz biedrības namu. Apklususi ļaužu tērzēšana un ikviens godbijībā raudzījies dziedoņos, kas no Latvijas ziedošiem laukiem bija pilsētas mūros devušies svinēt pirmos tautas svētkus. Svēts klusums valdījis visapkārt un licies, ka tēvu tēvu gari pirmo reizi runātu verdzinātai un daudz mocītai taut

Jurjānu Andrejs un “Pūt, vējiņi”

Jurjānu Andrejs ir latviešu profesionālajā mūzikā pirmais trīs augstākās izglītības diplomus ieguvušais Pēterburgas konservatorijas absolvents, brīvmākslinieks - ērģelnieks (1880), komponists (1881) un mežradznieks (1882). Latviešu simfonisma, vokāli instrumentālās mūzikas (kantātes, oratorijas) un instrumentālā koncertžanra pamatlicējs. Savu komponista un atskaņotājmākslinieka sūtību viņš veiksmīgi apvienojis ar aktīvu pedagoga, diriģenta un folkloras vācēja, etnomuzikologa sasniegumiem, no kuriem daudzi pirmreizēji, zelta burtiem ierakstīti latviešu mūzikas vēsturē. Izcilā latviešu mūzikas darbinieka radošo nopelnu klāstā izceļama arī viņa paša folkloras vākumos laimīgi atrastās Daugavas laivinieku dziesmas "Pūt, vējiņi" apdares partitūra. Apdare veidota četrbalsīgam a capella jauktajam korim Si bemol mažorā, šķietami vienkāršā, astoņu taktu garā diatoniskās harmonizācijas daiļskanībā. Starp Jurjānu Andreja radošajā mūžā (1884-1921) apstrādātajām un publicētaj