Pāriet uz galveno saturu

Muzeja 23.vasaras sezonas noslēgums

Īsi pirms skolēnu rudens brīvlaika, 24.oktobrī, ciemos uz "Meņģeļiem" uzaicinājām Ērgļu vidusskolas 3.a klases skolēnus un viņu skolotāju Lienu Bukovsku, lai kopīgi svinētu muzeja 23.vasaras sezonas noslēgumu un radoši pastrādātu. Pasākuma galvenais mērķis bija bērniem parādīt kā senāk cilvēki no dabas materiāliem prata darināt skaistus telpu rotājumus.

Skolēni strādāja ļoti čakli, lai  no dzijas, kociņiem un kastaņiem izgatavotu  skaistas un krāsainas "saulītes", kuras sakarot kopā, izveidojās burvīgs dekors saimes istabai.


Lielu jautrību sagādāja mīklu minēšana - tās bērni gan minēja, gan izdomāja paši. Protams, veicot darbiņu, neiztikām arī bez tautas dziesmu dziedāšanas.
Kad darbiņš bija paveikts, skolēni tika cienāti ar kliņģeri un siltu zāļu tēju. Turklāt katrs skolēns saņēma arī dāvaniņā zāļu tējas paciņu.
Pasākuma noslēgumā skolotāja un bērni dalījās savās pārdomās. Padalīsimies ar dažām no tām:
Skolotāja Liena Bukovska: "Man likās, ka nodarbība izvērtās visnotaļ interesanta, vispusīga un izglītojoša. Iejutāmies seno laiku bērnu lomā, gatavojām rotājumus no dzijas, minējām mīklas, dziedājām dziesmas un iepazinām ārstniecības augus, ko saņēmām dāvaniņās. Paldies muzeja vadītājai un viņas palīgam par sirsnīgo uzņemšanu. Uz tikšanos nākamajā muzejpedagoģiskajā nodarbībā!"

Elīza: "Ma ļoti patika taisīt rotājumus, dziedāt un ēst pie lielā galda. Ļoti forša diena. Mīļš paldies!"
Jēkabs: "Man šodien patika viss ko mēs darījām - taisījām rotājumus, apskatījām muzeju, ēdām."
Serīna: "Man visvairāk patika dziedāt. Vēl patika taisīt rotājumus."
Aleksis: "Man šodien visvairāk patika mīklas un dziesmas."
Sindija: "Man visvairāk patika taisīt saulītes un dziedāt "Pūt, vējiņi". Ja tā godīgi, man patika viss, ko mēs darījām. Liels paldies par šo dienu!"



Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Andrejam Jurjānam - 160

  Fotogrāfija no muzeja krājuma Andrejs Jurjāns jeb, kā tolaik teica, Jurjānu Andrejs, bija piektais bērns ģimenē, taču pirmais uzsāka nopietnas mūzikas studijas.             Muzikālo izglītību A.Jurjāns gūst Pēterburgas konservatorijā trijās specialitātēs: ērģeļu spēlē pie L.Homiliusa 1880.g., kompozīcijā pie N.Rimska-Korsakova un J.Johansona 1881.g. un mežraga spēlē pie F.Homiliusa ar lielo sudraba medaļu 1882.g. Cik vienkārši tas nācās lauku puikam impērijas galvaspilsētā, katrs pats, zinot vēsturi, var saprast. Taču viņa labestība un atvērtība pret citiem, pilnībā piemirstot sevi, bija leģendāra, jo latviešu studenti pulcējās kopā ne tikai nacionālu jūtu vadīti, “...pie Andreja vienmēr atradām riecienu godīgas Ērgļu rupjmaizes un kulīti ar knapsieriem – tik cietiem, ka tikai ar cirvja palīdzību tos veikt varējām, bet – ak, cik gardiem! Un ziņa, ka pie Jurjāniem pa skursteni iebraucis kāds smaržīgs žāvēts Ērgļu ...
    Grupas “The Sound Poents” brīvdabas koncerts "Meņģeļos" Laikapstākļu lutināti, 31. maijā, aizvadījām ļoti sirsnīgu, jauku un emocijām piesātinātu koncertu “Meņģeļu” mājas pagalmā. Baudījām koncertprogrammu “Tā reiz nu ir tā dzīve!” par Ērgļu puses ļaužu dzīvi, ko sarūpēja Ērgļu saieta nama mākslinieciskie kolektīvi. Brāļu Jurjānu mūzikas iedvesmoti, Ērgļu saieta nama jauktais koris “Ērgļi” (diriģente Marika Slotina-Brante) priecēja visus ar skanīgām dziesmām, R. Blaumaņa stāstu izstāstīja Ērgļu saieta nama amatierteātris (vadītāja Ieva Lapiņa), ar dejām priecēja Ērgļu saieta nama jauniešu deju kolektīvs “Trimiņš”, Ērgļu saieta mana vidējās paaudzes deju kolektīvs “Rūdolfs” un Ērgļu saieta nama jauniešu deju kolektīvs “Rūdis” (vadītāja Antras Grinberga). Kopīgi sadarbojoties ar Ērgļu apvienības kultūras darba organizatori, Ērgļu saieta nama vadītāju Sandru Avotiņu radīja ieskatu Ērgļu puses ļaužu dzīves ikdienā. Ar saksofona mūziku priecēja Saksofonu kvintets 'Kalm...

Jurjānu Andrejs un “Pūt, vējiņi”

Jurjānu Andrejs ir latviešu profesionālajā mūzikā pirmais trīs augstākās izglītības diplomus ieguvušais Pēterburgas konservatorijas absolvents, brīvmākslinieks - ērģelnieks (1880), komponists (1881) un mežradznieks (1882). Latviešu simfonisma, vokāli instrumentālās mūzikas (kantātes, oratorijas) un instrumentālā koncertžanra pamatlicējs. Savu komponista un atskaņotājmākslinieka sūtību viņš veiksmīgi apvienojis ar aktīvu pedagoga, diriģenta un folkloras vācēja, etnomuzikologa sasniegumiem, no kuriem daudzi pirmreizēji, zelta burtiem ierakstīti latviešu mūzikas vēsturē. Izcilā latviešu mūzikas darbinieka radošo nopelnu klāstā izceļama arī viņa paša folkloras vākumos laimīgi atrastās Daugavas laivinieku dziesmas "Pūt, vējiņi" apdares partitūra. Apdare veidota četrbalsīgam a capella jauktajam korim Si bemol mažorā, šķietami vienkāršā, astoņu taktu garā diatoniskās harmonizācijas daiļskanībā. Starp Jurjānu Andreja radošajā mūžā (1884-1921) apstrādātajām un publicētaj...