Pāriet uz galveno saturu

Muzeja 23.vasaras sezonas noslēgums

Īsi pirms skolēnu rudens brīvlaika, 24.oktobrī, ciemos uz "Meņģeļiem" uzaicinājām Ērgļu vidusskolas 3.a klases skolēnus un viņu skolotāju Lienu Bukovsku, lai kopīgi svinētu muzeja 23.vasaras sezonas noslēgumu un radoši pastrādātu. Pasākuma galvenais mērķis bija bērniem parādīt kā senāk cilvēki no dabas materiāliem prata darināt skaistus telpu rotājumus.

Skolēni strādāja ļoti čakli, lai  no dzijas, kociņiem un kastaņiem izgatavotu  skaistas un krāsainas "saulītes", kuras sakarot kopā, izveidojās burvīgs dekors saimes istabai.


Lielu jautrību sagādāja mīklu minēšana - tās bērni gan minēja, gan izdomāja paši. Protams, veicot darbiņu, neiztikām arī bez tautas dziesmu dziedāšanas.
Kad darbiņš bija paveikts, skolēni tika cienāti ar kliņģeri un siltu zāļu tēju. Turklāt katrs skolēns saņēma arī dāvaniņā zāļu tējas paciņu.
Pasākuma noslēgumā skolotāja un bērni dalījās savās pārdomās. Padalīsimies ar dažām no tām:
Skolotāja Liena Bukovska: "Man likās, ka nodarbība izvērtās visnotaļ interesanta, vispusīga un izglītojoša. Iejutāmies seno laiku bērnu lomā, gatavojām rotājumus no dzijas, minējām mīklas, dziedājām dziesmas un iepazinām ārstniecības augus, ko saņēmām dāvaniņās. Paldies muzeja vadītājai un viņas palīgam par sirsnīgo uzņemšanu. Uz tikšanos nākamajā muzejpedagoģiskajā nodarbībā!"

Elīza: "Ma ļoti patika taisīt rotājumus, dziedāt un ēst pie lielā galda. Ļoti forša diena. Mīļš paldies!"
Jēkabs: "Man šodien patika viss ko mēs darījām - taisījām rotājumus, apskatījām muzeju, ēdām."
Serīna: "Man visvairāk patika dziedāt. Vēl patika taisīt rotājumus."
Aleksis: "Man šodien visvairāk patika mīklas un dziesmas."
Sindija: "Man visvairāk patika taisīt saulītes un dziedāt "Pūt, vējiņi". Ja tā godīgi, man patika viss, ko mēs darījām. Liels paldies par šo dienu!"



Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Andrejam Jurjānam - 160

  Fotogrāfija no muzeja krājuma Andrejs Jurjāns jeb, kā tolaik teica, Jurjānu Andrejs, bija piektais bērns ģimenē, taču pirmais uzsāka nopietnas mūzikas studijas.             Muzikālo izglītību A.Jurjāns gūst Pēterburgas konservatorijā trijās specialitātēs: ērģeļu spēlē pie L.Homiliusa 1880.g., kompozīcijā pie N.Rimska-Korsakova un J.Johansona 1881.g. un mežraga spēlē pie F.Homiliusa ar lielo sudraba medaļu 1882.g. Cik vienkārši tas nācās lauku puikam impērijas galvaspilsētā, katrs pats, zinot vēsturi, var saprast. Taču viņa labestība un atvērtība pret citiem, pilnībā piemirstot sevi, bija leģendāra, jo latviešu studenti pulcējās kopā ne tikai nacionālu jūtu vadīti, “...pie Andreja vienmēr atradām riecienu godīgas Ērgļu rupjmaizes un kulīti ar knapsieriem – tik cietiem, ka tikai ar cirvja palīdzību tos veikt varējām, bet – ak, cik gardiem! Un ziņa, ka pie Jurjāniem pa skursteni iebraucis kāds smaržīgs žāvēts Ērgļu šķiņķis, vienmēr vēja ātrumā izplatījās pa plašo Pēterpili,
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk

Jurjānu Andrejs un Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki

         Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki Rīgā 1873.gadā bija galvenie Jurjānu Andreja ierosinātāji izvēlēties mūzikas mākslu par dzīves darba lauku.   Ar pukstošu sirdi jaunais, 17 gadīgais censonis vēroja Vecpiebalgas Labdarības biedrības kori, kas diriģenta J.Korneta vadībā, posās uz dziesmu svētkiem. No Vecpiebalgas uz dziesmu svētkiem brauca pavisam 28 dziedoņi. Līdz Kokneses dzelzceļa piestātnei no “Meņģeļiem” Jurjānu Andreju aizveda viņa brālis Juris. Iebraucis Rīgā, Jurjānu Andrejs   devies uz Latviešu biedrības namu, kur lieli ļaužu bari stāvējuši ārpus biedrības nama gaidīdami, kas notiks. Vilcienam pienākot, dziedoņu kori, pušķotiem karogiem, gājienā devušies no dzelzceļa piestātnes uz biedrības namu. Apklususi ļaužu tērzēšana un ikviens godbijībā raudzījies dziedoņos, kas no Latvijas ziedošiem laukiem bija pilsētas mūros devušies svinēt pirmos tautas svētkus. Svēts klusums valdījis visapkārt un licies, ka tēvu tēvu gari pirmo reizi runātu verdzinātai un daudz mocītai taut
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk

Jurim Jurjānam - 155

Jura Jurjāna, septītā Jurjānu bērna, mākslas ceļi vijās divos virzienos – mežraga spēlē un ar to saistīto pedagoģisko darbību un pūtēju orķestru vadīšanu.   Mežraga spēli, tāpat kā vecākais brālis Andrejs, Juris apguva Pēterburgas konservatorijā pie prof.F.Homiliusa. Jau studiju gados, sajuzdams interesi par pārējiem pūtēju orķestra instrumentiem, Juris papildus apmeklēja stundas pie profesora, Pēterburgas Filharmonijas biedrības direktora un kara kapelmeistara V.Vurma kornetes klasē un Ķeizariskās operas mākslinieka Benša bazūnes klasē. Pirmā solo klase tika gūta kopā ar brāļiem muzicējot gan Latvijā, gan Pēterburgā. Centīgo studentu drīz ievēroja un konservatorijas simfoniskajā orķestrī viņam uzticēja spēlēt solo partijas. Jāteic, ka kuplu toni J.Jurjāns saglabāja visu mūžu, par koncertu viņa 25 darba gadu jubilejā J.Zālītis raksta: „Daudziem no koncerta apmeklētājiem J.Jurjāns kā valdhorna virtuozs bija pazīstams jau no senākiem laikiem. Tie, kas viņu dzirdēja pirmo reizi
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk