Pāriet uz galveno saturu

Par grāmatizdevēju Kārli Rasiņu…



          Lietainā, 22.septembra dienā, Blaumaņa kapos tika guldītas divas urnas, kuras atceļojušas no Zviedrijas. Ar atceres brīdi atvadījāmies no Kārļa Rasiņa un viņa sievas Annas Otīlijas Rasiņas.
Grāmatizdevējs un sabiedriskais darbinieks Kārlis Rasiņš (1886-1974) dzimis Ērgļu draudzes skolas skolotāja un ērģelnieka Kārļa Rasiņa ģimenē. (Kārlis Rasiņš vecākais bija precējies ar Mildu Jurjāni – mūziķu Jurjānu māsu). Mācījies Jumurdas pagasta skolā, Ērgļu draudzes skolā, pēc tam Cēsu pilsētas skolā. Pārcēlies dzīvot uz Rīgu, strādāja par grāmatvedi, līdztekus studējot dziedāšanas mākslu pie mātes brāļa Pāvula Jurjāna, dziedāja latviešu operas korī. Sākoties 1.Pasaules karam, Kārlis Rasiņš nonāca Kaukāzā, Maikopā, kur strādāja Viskrievijas zemstu savienībā.
1921.gadā atgriežoties dzimtenē, kļuva laikraksta „Brīvā Zeme” administrators. 1926.gadā nodibināja grāmatu apgādu „Literatūra” un strādāja kopā ar brāli Paulu. Nozīmīgākie Kārļa Rasiņa izdotie darbi: „Latvju tautas dainas”, „Latviešu literatūras vēsture” 6 sēj., „Latvju tautas anekdotes”, brāļu Kaudzīšu un A.Grīna kopotie raksti, „Latvijas atbrīvošanas kara vēsture” u.c.  
2.Pasaules karš izjauca nākotnes nodomus. Neizdotas palika sagatavotās grāmatas, tai skaitā „Latviešu kuģniecības vēsture”, „Latviešu dziesmu svētku vēsture”, „Latviešu kultūras vēsture” u.c.
1944.gadā Kārlis Rasiņš devās uz Zviedriju.
Kārļa Rasiņa sapnis bija atgriezties dzimtenē un tapt guldītam blakus savam tēvam un māsai. Viņa vēlēšanās ir piepildījusies!


Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Jurjānu Andrejs un “Pūt, vējiņi”

Jurjānu Andrejs ir latviešu profesionālajā mūzikā pirmais trīs augstākās izglītības diplomus ieguvušais Pēterburgas konservatorijas absolvents, brīvmākslinieks - ērģelnieks (1880), komponists (1881) un mežradznieks (1882). Latviešu simfonisma, vokāli instrumentālās mūzikas (kantātes, oratorijas) un instrumentālā koncertžanra pamatlicējs. Savu komponista un atskaņotājmākslinieka sūtību viņš veiksmīgi apvienojis ar aktīvu pedagoga, diriģenta un folkloras vācēja, etnomuzikologa sasniegumiem, no kuriem daudzi pirmreizēji, zelta burtiem ierakstīti latviešu mūzikas vēsturē. Izcilā latviešu mūzikas darbinieka radošo nopelnu klāstā izceļama arī viņa paša folkloras vākumos laimīgi atrastās Daugavas laivinieku dziesmas "Pūt, vējiņi" apdares partitūra. Apdare veidota četrbalsīgam a capella jauktajam korim Si bemol mažorā, šķietami vienkāršā, astoņu taktu garā diatoniskās harmonizācijas daiļskanībā. Starp Jurjānu Andreja radošajā mūžā (1884-1921) apstrādātajām un publicētaj

Andrejam Jurjānam - 160

  Fotogrāfija no muzeja krājuma Andrejs Jurjāns jeb, kā tolaik teica, Jurjānu Andrejs, bija piektais bērns ģimenē, taču pirmais uzsāka nopietnas mūzikas studijas.             Muzikālo izglītību A.Jurjāns gūst Pēterburgas konservatorijā trijās specialitātēs: ērģeļu spēlē pie L.Homiliusa 1880.g., kompozīcijā pie N.Rimska-Korsakova un J.Johansona 1881.g. un mežraga spēlē pie F.Homiliusa ar lielo sudraba medaļu 1882.g. Cik vienkārši tas nācās lauku puikam impērijas galvaspilsētā, katrs pats, zinot vēsturi, var saprast. Taču viņa labestība un atvērtība pret citiem, pilnībā piemirstot sevi, bija leģendāra, jo latviešu studenti pulcējās kopā ne tikai nacionālu jūtu vadīti, “...pie Andreja vienmēr atradām riecienu godīgas Ērgļu rupjmaizes un kulīti ar knapsieriem – tik cietiem, ka tikai ar cirvja palīdzību tos veikt varējām, bet – ak, cik gardiem! Un ziņa, ka pie Jurjāniem pa skursteni iebraucis kāds smaržīgs žāvēts Ērgļu šķiņķis, vienmēr vēja ātrumā izplatījās pa plašo Pēterpili,

Jubilāri Pāvuls un Juris

                                                                                           Četri brāļi Jurjāni dzimuši un auguši Pulgošņa ezera krastā “Meņģeļu” mājās. Brāļiem Jurjāniem šogad tiks atzīmētas skaistas jubilejas –  Pēterim 170, Andrejam – 165, Jurim 160 un Pāvulam 155 . Šoreiz ielūkosimies vēstures lapaspusēs par divu jubilāru - Pāvula un Jura Jurjānu sasniegumiem Latvijas mūzikas vēsturē.           Jēkabs Vītoliņš ir teicis, ka  “Latviešu operteātra, simfonisko koncertu, vokālās mākslas attīstības, tautas dziesmu kora apdaru vēsturi nevar rakstīt bez Pāvula Jurjāna vārda.”         Pirmo akadēmisko muzikālo izglītību Pāvuls ieguva 1890.gadā, beidzot brāļa Jura vadīto  mežraga klasi Harkovas mūzikas skolā . Nākošie divi gadi pagāja, muzicējot  Harkovas operā . Tomēr interese par vokālo mākslu 1892.gadā Pāvulu aizveda uz  Pēterburgas konservatoriju , kuru slavenā pedagoga  A.Kotonji vadībā pabeidza 1898.gadā ar brīvmākslinieka grādu. Pāvuls kā  dziedāšanas skolotā