Lietainā,
22.septembra dienā, Blaumaņa kapos tika guldītas divas urnas, kuras atceļojušas
no Zviedrijas. Ar atceres brīdi atvadījāmies no Kārļa Rasiņa un viņa sievas
Annas Otīlijas Rasiņas.
Grāmatizdevējs un
sabiedriskais darbinieks Kārlis Rasiņš (1886-1974) dzimis Ērgļu draudzes skolas skolotāja
un ērģelnieka Kārļa Rasiņa ģimenē. (Kārlis Rasiņš vecākais bija precējies ar
Mildu Jurjāni – mūziķu Jurjānu māsu). Mācījies Jumurdas pagasta skolā, Ērgļu
draudzes skolā, pēc tam Cēsu pilsētas skolā. Pārcēlies dzīvot uz Rīgu, strādāja
par grāmatvedi, līdztekus studējot dziedāšanas mākslu pie mātes brāļa Pāvula Jurjāna,
dziedāja latviešu operas korī. Sākoties 1.Pasaules karam, Kārlis Rasiņš nonāca Kaukāzā,
Maikopā, kur strādāja Viskrievijas zemstu savienībā.
1921.gadā atgriežoties
dzimtenē, kļuva laikraksta „Brīvā Zeme” administrators. 1926.gadā nodibināja
grāmatu apgādu „Literatūra” un strādāja kopā ar brāli Paulu. Nozīmīgākie Kārļa
Rasiņa izdotie darbi: „Latvju tautas dainas”, „Latviešu literatūras vēsture” 6
sēj., „Latvju tautas anekdotes”, brāļu Kaudzīšu un A.Grīna kopotie raksti,
„Latvijas atbrīvošanas kara vēsture” u.c.
2.Pasaules karš izjauca
nākotnes nodomus. Neizdotas palika sagatavotās grāmatas, tai skaitā „Latviešu
kuģniecības vēsture”, „Latviešu dziesmu svētku vēsture”, „Latviešu kultūras
vēsture” u.c.
1944.gadā Kārlis Rasiņš devās uz
Zviedriju.
Kārļa Rasiņa sapnis bija
atgriezties dzimtenē un tapt guldītam blakus savam tēvam un māsai. Viņa
vēlēšanās ir piepildījusies!
Komentāri
Ierakstīt komentāru