Pāriet uz galveno saturu

Dalība erudīcijas spēlē

Decembra mēnesī divu Ērgļu muzeju - Brāļu Jurjānu un R.Blaumaņa muzeja darbinieces Ieva Vilnīte un Anna Kuzina piedalījās Latvijas Televīzijas erudīcijas spēlē "V.I.P.". To, kā komandai veicās pusfinālā, varat noskatīties:
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/25.12.2017-v.i.p.-25.-decembris.id114056/
Fināla spēlē skatāma 1.janvārī plkst.21:15 LTV1 kanālā.
Latvijas Televīzijas foto

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Pasākums lieliem un maziem jau 11.02.

Metenis ir jauna saimnieciskā gada sākums, šis ir īstais laiks, lai iztrakotos pa sniegu, izvizinātos ar ragavām un priecātos par drīzo pavasara atnākšanu.

Svētdienas rītā plkst. 11:00 pulcēsimies Meņģeļu sētā, tad kopā dosimies augšā Meņģeļu kalnā, kur vizināsimies ar ragavām, ripināsimies no kalna, velsim sniega bumbas....Kārtīgi iztrakosimies pa sniegu!
Pēc tam kopā baudīsim Meteņa mielastu, jo Metenī daudz un bagātīgi jāēd.
Noslēgumā dzīsim Meteni projām. Kā to darīsim? Atnāc un uzzināsi! :)
Līdzi jāņem:
1)Ragavas vai kāds cits braucamrīks;
3) bļoda un karote, jo vārīsim miežu putru, kas ir viens no tradicionālajiem Meteņa ēdieniem;
4) cienasts Meteņa mielastam, pupas, zirņi, pīrāgi...kas nu kuram iet pie sirds.

Jurjānu Andrejs un “Pūt, vējiņi”

Jurjānu Andrejs ir latviešu profesionālajā mūzikā pirmais trīs augstākās izglītības diplomus ieguvušais Pēterburgas konservatorijas absolvents, brīvmākslinieks - ērģelnieks (1880), komponists (1881) un mežradznieks (1882). Latviešu simfonisma, vokāli instrumentālās mūzikas (kantātes, oratorijas) un instrumentālā koncertžanra pamatlicējs. Savu komponista un atskaņotājmākslinieka sūtību viņš veiksmīgi apvienojis ar aktīvu pedagoga, diriģenta un folkloras vācēja, etnomuzikologa sasniegumiem, no kuriem daudzi pirmreizēji, zelta burtiem ierakstīti latviešu mūzikas vēsturē. Izcilā latviešu mūzikas darbinieka radošo nopelnu klāstā izceļama arī viņa paša folkloras vākumos laimīgi atrastās Daugavas laivinieku dziesmas "Pūt, vējiņi" apdares partitūra. Apdare veidota četrbalsīgam a capella jauktajam korim Si bemol mažorā, šķietami vienkāršā, astoņu taktu garā diatoniskās harmonizācijas daiļskanībā.
Starp Jurjānu Andreja radošajā mūžā (1884-1921) apstrādātajām un publicētajām 94 tautasdzi…

Jurjānu Andrejs un Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki

Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki Rīgā 1873.gadā bija galvenie Jurjānu Andreja ierosinātāji izvēlēties mūzikas mākslu par dzīves darba lauku.Ar pukstošu sirdi jaunais, 17 gadīgais censonis vēroja Vecpiebalgas Labdarības biedrības kori, kas diriģenta J.Korneta vadībā, posās uz dziesmu svētkiem. No Vecpiebalgas uz dziesmu svētkiem brauca pavisam 28 dziedoņi. Līdz Kokneses dzelzceļa piestātnei no “Meņģeļiem” Jurjānu Andreju aizveda viņa brālis Juris. Iebraucis Rīgā, Jurjānu Andrejsdevies uz Latviešu biedrības namu, kur lieli ļaužu bari stāvējuši ārpus biedrības nama gaidīdami, kas notiks. Vilcienam pienākot, dziedoņu kori, pušķotiem karogiem, gājienā devušies no dzelzceļa piestātnes uz biedrības namu. Apklususi ļaužu tērzēšana un ikviens godbijībā raudzījies dziedoņos, kas no Latvijas ziedošiem laukiem bija pilsētas mūros devušies svinēt pirmos tautas svētkus. Svēts klusums valdījis visapkārt un licies, ka tēvu tēvu gari pirmo reizi runātu verdzinātai un daudz mocītai tautai. Dzi…