Jurim Jurjānam - 155

Jura Jurjāna, septītā Jurjānu bērna, mākslas ceļi vijās divos virzienos – mežraga spēlē un ar to saistīto pedagoģisko darbību un pūtēju orķestru vadīšanu.

 

Mežraga spēli, tāpat kā vecākais brālis Andrejs, Juris apguva Pēterburgas konservatorijā pie prof.F.Homiliusa. Jau studiju gados, sajuzdams interesi par pārējiem pūtēju orķestra instrumentiem, Juris papildus apmeklēja stundas pie profesora, Pēterburgas Filharmonijas biedrības direktora un kara kapelmeistara V.Vurma kornetes klasē un Ķeizariskās operas mākslinieka Benša bazūnes klasē.

Pirmā solo klase tika gūta kopā ar brāļiem muzicējot gan Latvijā, gan Pēterburgā. Centīgo studentu drīz ievēroja un konservatorijas simfoniskajā orķestrī viņam uzticēja spēlēt solo partijas. Jāteic, ka kuplu toni J.Jurjāns saglabāja visu mūžu, par koncertu viņa 25 darba gadu jubilejā J.Zālītis raksta: „Daudziem no koncerta apmeklētājiem J.Jurjāns kā valdhorna virtuozs bija pazīstams jau no senākiem laikiem. Tie, kas viņu dzirdēja pirmo reizi, jutās patīkami pārsteigti, jo grūti atrast tādu valdhorna speciālistu ar tik maigu, tīru un vienādu toni”(Latvija, Nr.33, 1910).

Pēc augstskolas beigšanas J.Jurjāna pirmā darba vieta bija Maskavas Mamontova teātris. „Tomēr palikt vienmēr par orķestrantu es nevēlējos, jo man nepatika mūžīgā sēdēšana un automātiskā padevība diriģentam, tāpēc es ar nepacietību gaidīju, vai neradīsies kāda izdevība kļūt patstāvīgākam.”(J.Jurjāns „Mans darbs, mana dzīve”). Izdevība radās, orķestrim koncertējot Harkovā. Pirmo mežradznieku ievēroja mūzikas skolas direktors un uzaicināja strādāt par pūšamo instrumentu klases vadītāju. Turpmākos 22 gadus (1885-1907) J.Jurjāns strādāja Harkovā. Blakus pamatdarbam mūzikas skolā J.Jurjāns muzicēja Harkovas simfoniskajā orķestrī, strādāja par dziedāšanas skolotāju meiteņu ģimnāzijā, garīgajā seminārā, vadīja pūtēju orķestrus apriņķa skolā, zēnu ģimnāzijā un bērnu patversmē. „Ar šiem mazajiem puikām es uzstājos koncertā, izpildot Bēthovena, Gļinkas un Vāgnera kompozīcijas. Publika neticēja, ka bērni var tik skaisti spēlēt, un domāja, ka aiz kulisēm novietots kara orķestris un spēlē.”(J.Jurjāns „Mans darbs, mana dzīve”). Šo uzstāšanos noklausījās arī P.Čaikovskis savas vizītes laikā Harkovā un stādīja par priekšzīmi visiem Krievijas kara orķestriem.

Juris Jurjāns ar sievu Amāliju (abi sēž) ar bērniem 

Juri, Valiju un Mintautu.

Taču, pat strādājot Harkovā, nezuda saikne ar Latviju. Juris Jurjāns centās strādāt latviešu publikai. Viņam liktenis bija lēmis noorganizēt un nodiriģēt pirmo tikai latviešu komponistu darbu simfonisko koncertu Horna dārzā, Majoros, 1905.gada 31.jūlijā. „...Koncerts bija ārkārtīgi pārpildīts, un izvērtās ievērojamā notikumā, uz kuru ļaudis plūda no visām Latvijas malām tikpat kā uz vispārējiem dziesmu svētkiem...”(J.Jurjāns „Mans darbs, mana dzīve”).

Pēc I pasaules kara beigām J.Jurjāns 1918.gadā atgriezās Latvijā un 1919.gadā brīvprātīgi pieteicās armijā. 1.Latviešu atsevišķās brigādes komandieris pulkvedis J.Balodis to prata novērtēt un 1919.g.30.maijā parakstīja pavēli profesoram Jurjānam inspicēt pie brigādes atrodošos mūzikas orķestrus. Kaut arī J.Jurjāns šo amatu ieņēma tikai 6 mēnešus, lepnums par to nezuda līdz mūža beigām.

1919.gada nogalē tiek dibināta Latvijas konservatorija, un Juris Jurjāns saņēma uzaicinājumu uzņemties mežraga klases vadību (no 1927.g.profesors), un militāro dienestu atkal nomainīja pedagoģija. 

Juris Jurjāns - Latvijas Konservatorijas profesors ~1920-30.gadi.

Profesors konservatorijā noorganizēja pūšamo instrumentu ansambļa klasi (nelielā studentu skaita dēļ orķestris nesanāca). Viņš bija tas, kurš laukos aizsāka organizēt tuvāko apkārtnes orķestru kopkoncertus.Tādi ar Dobeles apkaimes orķestriem notika 1929.g.Dobelē, Saldū, Tukumā, Liepājā, bet 1932.g. Rūjienā. J.Jurjāns uzstāja, ka 7. un 8.dziesmu svētkos (1931.g.,1933.g.) jāpiedalās lauku pūtēju orķestriem.

Triju Zvaigžņu Ordeņa Diploms Jurim Jurjānam par nopelniem Latvijas labā.

Juris Jurjāns savu audzēkņu vidū, mežradznieku klase.

J.Jurjāna darbībā jāpiemin arī kompozīcija. Nelielas kompozīcijas, pārsvarā tautas dziesmu apdares, repertuāra trūkuma dēļ profesors rakstīja mežragam, pūtēju ansambļiem, bet „Svētku (Jubilejas) maršs”, kura pirmatskaņojums notika 4.dziesmu svētkos 1895.g.autora vadībā, ir cieņā joprojām.

J.Jurjāna vārdā ir nosaukts starptautiskais konkurss „Jaunais mežradznieks”, kurš norisinās Ērgļu Saieta namā, katru gadu pavasarī – šogad 21.un 22.aprīlī. Aicinu izmantot šo izdevību, klausīties konkursa dalībnieku burvīgās melodijas mežragu izpildījumā.