Pāriet uz galveno saturu

Zaļā Muzeju nakts "Meņģeļos"



Kad daba pēc garā ziemas miega ir atmodusies, un visapkārt redzama koši sazaļojusi zāle un koki, skaisti zied gaiļbiksītes un pienenes, skan burvīgs varžu un putnu koncerts, ir skaidri zināms, ka klāt ir maijs un šī mēneša nozīmīgākais pasākums – Muzeju nakts. Šī gada devīze bija zaļā krāsa – mežs.
Jau no paša rīta „Meņģeļu” klētiņā savu izstādi iekārtot bija ieradies karikatūru mākslinieks Kristaps Auzenbergs no Salacgrīvas. 



Mākslinieks ikdienā zīmē karikatūras, tetovē un apglezno automašīnas. Saulei Kristapa darbos ir atvēlēta liela loma. Mākslinieks saka, ka bez saules nekas nebūtu, tāpēc arī izstādes nosaukums ir „Saule vainīga”. (Izstādi muzejā apskatīt varēs līdz augusta beigām). Muzeju nakts laikā izstāde tika atvērta un izraisīja lielu apmeklētāju interesi. Visa vakara garumā apmeklētājiem bija iespēja tikt pie sava portreta karikatūras veidolā. 

Tie, kuri vēlējās zīmēt paši, varēja darboties radošajā darbnīcā pie skolotājas Ritas Dudko. Ar dabas materiāliem un krāsām tapa burvīgi darbiņi.
 


Par godu šī gada Muzeju naktij, pasākumu apmeklēja arī brūnais Lācis, kurš bija sagatavojis dažādus āķīgus jautājumus par kokiem, putniem un dzīvniekiem. Visazartiskākie un zinošākie saņēma saldas balvas. 

Paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks, tāpēc visus apmeklētājus cienājām ar uz ugunskura vārīto nātru zupu. Dažs tādu ēda pirmo reizi un atzina par gardu. Galarezultātā, vakara gaitā lielais zupas katls bija iztukšots.

Savukārt, staļļaugšā visi varēja no visas sirds izdziedāties, jo tur notika karaoke. Drosmīgākie dziedāja mikrofonā, bet pārējie dziedāja tāpat.



Ir liels prieks un gandarījums, ka salīdzinot ar citiem gadiem, šogad pasākumu kuplināja ne tikai ērglēnieši, bet arī daudz apmeklētāju no dažādām Latvijas vietām – no Madonas, Cesvaines, Biksēres, Liepājas, Rīgas, Cēsīm un citām vietām.
Liels paldies visiem palīgiem, kuri aktīvi iesaistījās „Muzeju nakts” tapšanā! 
Uz tikšanos nākamgad!
 


Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Andrejam Jurjānam - 160

  Fotogrāfija no muzeja krājuma Andrejs Jurjāns jeb, kā tolaik teica, Jurjānu Andrejs, bija piektais bērns ģimenē, taču pirmais uzsāka nopietnas mūzikas studijas.             Muzikālo izglītību A.Jurjāns gūst Pēterburgas konservatorijā trijās specialitātēs: ērģeļu spēlē pie L.Homiliusa 1880.g., kompozīcijā pie N.Rimska-Korsakova un J.Johansona 1881.g. un mežraga spēlē pie F.Homiliusa ar lielo sudraba medaļu 1882.g. Cik vienkārši tas nācās lauku puikam impērijas galvaspilsētā, katrs pats, zinot vēsturi, var saprast. Taču viņa labestība un atvērtība pret citiem, pilnībā piemirstot sevi, bija leģendāra, jo latviešu studenti pulcējās kopā ne tikai nacionālu jūtu vadīti, “...pie Andreja vienmēr atradām riecienu godīgas Ērgļu rupjmaizes un kulīti ar knapsieriem – tik cietiem, ka tikai ar cirvja palīdzību tos veikt varējām, bet – ak, cik gardiem! Un ziņa, ka pie Jurjāniem pa skursteni iebraucis kāds smaržīgs žāvēts Ērgļu šķiņķis, vienmēr vēja ātrumā izplatījās pa plašo Pēterpili,

Jurjānu Andrejs un Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki

         Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki Rīgā 1873.gadā bija galvenie Jurjānu Andreja ierosinātāji izvēlēties mūzikas mākslu par dzīves darba lauku.   Ar pukstošu sirdi jaunais, 17 gadīgais censonis vēroja Vecpiebalgas Labdarības biedrības kori, kas diriģenta J.Korneta vadībā, posās uz dziesmu svētkiem. No Vecpiebalgas uz dziesmu svētkiem brauca pavisam 28 dziedoņi. Līdz Kokneses dzelzceļa piestātnei no “Meņģeļiem” Jurjānu Andreju aizveda viņa brālis Juris. Iebraucis Rīgā, Jurjānu Andrejs   devies uz Latviešu biedrības namu, kur lieli ļaužu bari stāvējuši ārpus biedrības nama gaidīdami, kas notiks. Vilcienam pienākot, dziedoņu kori, pušķotiem karogiem, gājienā devušies no dzelzceļa piestātnes uz biedrības namu. Apklususi ļaužu tērzēšana un ikviens godbijībā raudzījies dziedoņos, kas no Latvijas ziedošiem laukiem bija pilsētas mūros devušies svinēt pirmos tautas svētkus. Svēts klusums valdījis visapkārt un licies, ka tēvu tēvu gari pirmo reizi runātu verdzinātai un daudz mocītai taut

Jurim Jurjānam - 155

Jura Jurjāna, septītā Jurjānu bērna, mākslas ceļi vijās divos virzienos – mežraga spēlē un ar to saistīto pedagoģisko darbību un pūtēju orķestru vadīšanu.   Mežraga spēli, tāpat kā vecākais brālis Andrejs, Juris apguva Pēterburgas konservatorijā pie prof.F.Homiliusa. Jau studiju gados, sajuzdams interesi par pārējiem pūtēju orķestra instrumentiem, Juris papildus apmeklēja stundas pie profesora, Pēterburgas Filharmonijas biedrības direktora un kara kapelmeistara V.Vurma kornetes klasē un Ķeizariskās operas mākslinieka Benša bazūnes klasē. Pirmā solo klase tika gūta kopā ar brāļiem muzicējot gan Latvijā, gan Pēterburgā. Centīgo studentu drīz ievēroja un konservatorijas simfoniskajā orķestrī viņam uzticēja spēlēt solo partijas. Jāteic, ka kuplu toni J.Jurjāns saglabāja visu mūžu, par koncertu viņa 25 darba gadu jubilejā J.Zālītis raksta: „Daudziem no koncerta apmeklētājiem J.Jurjāns kā valdhorna virtuozs bija pazīstams jau no senākiem laikiem. Tie, kas viņu dzirdēja pirmo reizi