Pāriet uz galveno saturu

Kaimiņu būšana "Meņģeļos"

14.maijā, jau sesto gadu, Brāļu Jurjānu memoriālajā muzejā "Meņģeļi" notika "Muzeju nakts" pasākums, kura devīze šogad bija - kaimiņu būšana.Un, ja jau kaimiņu būšana, tad "Meņģeļos" pulcinājām tuvākus un tālākus kaimiņus - no Jumurdas, Ērgļiem un pat no Rīgas.
Jau dienā tika atklāta rokdarbarbu izstāde "No 70 līdz 100", kurā ar saviem darbiņiem mūs visu vasaru priecēs TLMS "Ērgļi" rokdarbnieču Lonijas Bērzkalnes, Līvijas Grozas un Annas Rūnikas mākslas darbi.
I.Vilnītes foto
Patīkamu notikumu muzeja apmeklētājiem sagādāja kaimiņš Jānis Knēziņš no "Kalmēm", iepazīstinot ar savu krustmeitu Līgu, kura sarakstījusi grāmatu "SMS". Šai grāmatai klāt pievienots mūzikas disks ar Līgas māsas Maijas Knēziņas melodijām. (Burvīgi - iesaku!)
I.Vilnītes foto
 
Vakarpusē "Meņģeļu" pagalmā saradās neredzēti ļaudis  -žīdiņš, čigānietes un citi andelētāji.Žīdiņam, protams, bija līdzi liels maiss ar dažādiem lakatiem, šallēm, audumiem, cimdiem un citām lietām, kuras centās iemainīt muzeja viesiem. Muzeja apmeklētāji, ļaujoties tirgus gaisotnei, labprāt piemērīja bikses, blūzes un lakatiņus, kā arī tos iegādājās.
I.Daugiallo foto
I.Vilnītes foto
I.Vilnītes foto
I.Vilnītes foto
I.Vilnītes foto
I.Vilnītes foto
Arī čigānietēm veicās tīri labi. Katrai bija savs grozs - vienai tas pilns ar loterijas lozēm, otrai grozā - pīļu olas, puķu stādi, ķirbju sēklas un citas lietas, kuras veiksmīgi un ātri tika noandelētas.
I.Vilnītes foto
Ikvienā muzejā ēkā notika rosība. Pie staļļa "Muzeja nakts" apmeklētāji varēja iemēģināt savu roku laimes akā. Savukārt, pagalma vidū - netradicionālais umurkumurs, kur ar "kaķeni" bija jātrāpa balonam. Kamēr pagalmā notika andelēšanās ar rotām, auskariņiem, stādiem, īpašās cigoriņu kafijas baudīšana, tikmēr austuvē ikvienu apmeklētāju pie aušanas un pūšamo instrumentu ieskandināšanas sagaidīja divas tautu meitas.
I.Daugiallo foto
I.Vilnītes foto
 
I.Vilnītes foto
                                                                                                                                                                                                  I.Vilnītes foto
Par pasākuma galveno notikumu kļuva loterija, kuras vadīšanu uzņēmās abas čigānietes. Katras, kurš bija iegādājies loterijas lozi, tika pie kādas balvas - dažs pie vairākām ievārījuma un gurķu burkām, citam bija veiksme tikt pie mazizmēra automašīnas.
I.Daugiallo foto
Muzikālo dzirksti pasākumā ienesa un jautrās rotaļās viesus iesaistīja apvienotais Jumurdas sieviešu un Ērgļu bērnu ansamblis kopā ar akardeonisti Inesi Maltavnieci.

I.Daugiallo foto
Paldies visiem, kuri uzdrošinājās izmēģināt roku andelēšanā, kā arī tiem, kuri ļāvās šai tirgus atmosfērai!
Uz tikšanos nākamgad!

Komentāri

  1. Pasākums tiešām bija fantastisks - jautrs, sirsnīgs. Bija burvīgi ļauties pavasarim un priekam. Biju mazliet apmulsusi pirms tikšanās ar lasītājiem, tomēr jaukā uzņemšana, atmosfēra un cilvēki ar patieso interesi mani "atbruņoja" un iepriecināja.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Andrejam Jurjānam - 160

  Fotogrāfija no muzeja krājuma Andrejs Jurjāns jeb, kā tolaik teica, Jurjānu Andrejs, bija piektais bērns ģimenē, taču pirmais uzsāka nopietnas mūzikas studijas.             Muzikālo izglītību A.Jurjāns gūst Pēterburgas konservatorijā trijās specialitātēs: ērģeļu spēlē pie L.Homiliusa 1880.g., kompozīcijā pie N.Rimska-Korsakova un J.Johansona 1881.g. un mežraga spēlē pie F.Homiliusa ar lielo sudraba medaļu 1882.g. Cik vienkārši tas nācās lauku puikam impērijas galvaspilsētā, katrs pats, zinot vēsturi, var saprast. Taču viņa labestība un atvērtība pret citiem, pilnībā piemirstot sevi, bija leģendāra, jo latviešu studenti pulcējās kopā ne tikai nacionālu jūtu vadīti, “...pie Andreja vienmēr atradām riecienu godīgas Ērgļu rupjmaizes un kulīti ar knapsieriem – tik cietiem, ka tikai ar cirvja palīdzību tos veikt varējām, bet – ak, cik gardiem! Un ziņa, ka pie Jurjāniem pa skursteni iebraucis kāds smaržīgs žāvēts Ērgļu šķiņķis, vienmēr vēja ātrumā izplatījās pa plašo Pēterpili,

Jurjānu Andrejs un Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki

         Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki Rīgā 1873.gadā bija galvenie Jurjānu Andreja ierosinātāji izvēlēties mūzikas mākslu par dzīves darba lauku.   Ar pukstošu sirdi jaunais, 17 gadīgais censonis vēroja Vecpiebalgas Labdarības biedrības kori, kas diriģenta J.Korneta vadībā, posās uz dziesmu svētkiem. No Vecpiebalgas uz dziesmu svētkiem brauca pavisam 28 dziedoņi. Līdz Kokneses dzelzceļa piestātnei no “Meņģeļiem” Jurjānu Andreju aizveda viņa brālis Juris. Iebraucis Rīgā, Jurjānu Andrejs   devies uz Latviešu biedrības namu, kur lieli ļaužu bari stāvējuši ārpus biedrības nama gaidīdami, kas notiks. Vilcienam pienākot, dziedoņu kori, pušķotiem karogiem, gājienā devušies no dzelzceļa piestātnes uz biedrības namu. Apklususi ļaužu tērzēšana un ikviens godbijībā raudzījies dziedoņos, kas no Latvijas ziedošiem laukiem bija pilsētas mūros devušies svinēt pirmos tautas svētkus. Svēts klusums valdījis visapkārt un licies, ka tēvu tēvu gari pirmo reizi runātu verdzinātai un daudz mocītai taut

Jurjānu Andrejs un “Pūt, vējiņi”

Jurjānu Andrejs ir latviešu profesionālajā mūzikā pirmais trīs augstākās izglītības diplomus ieguvušais Pēterburgas konservatorijas absolvents, brīvmākslinieks - ērģelnieks (1880), komponists (1881) un mežradznieks (1882). Latviešu simfonisma, vokāli instrumentālās mūzikas (kantātes, oratorijas) un instrumentālā koncertžanra pamatlicējs. Savu komponista un atskaņotājmākslinieka sūtību viņš veiksmīgi apvienojis ar aktīvu pedagoga, diriģenta un folkloras vācēja, etnomuzikologa sasniegumiem, no kuriem daudzi pirmreizēji, zelta burtiem ierakstīti latviešu mūzikas vēsturē. Izcilā latviešu mūzikas darbinieka radošo nopelnu klāstā izceļama arī viņa paša folkloras vākumos laimīgi atrastās Daugavas laivinieku dziesmas "Pūt, vējiņi" apdares partitūra. Apdare veidota četrbalsīgam a capella jauktajam korim Si bemol mažorā, šķietami vienkāršā, astoņu taktu garā diatoniskās harmonizācijas daiļskanībā. Starp Jurjānu Andreja radošajā mūžā (1884-1921) apstrādātajām un publicētaj