Pāriet uz galveno saturu

Muzeju nakts 2017





20.maija vakarā "Meņģeļu" sēta atgriezās laikā pirms aptuveni 200 gadiem, kad šeit dzīvoja brāļi Jurjāni.
Visi deviņi Jurjānu bērni ir dzimuši dūmu pirtiņā, tāpēc šogad īpaši tika uzsvērta pirts un pirtīžu lielā nozīme bērna attīstībā. Paldies pirtniecei Initai Lapsai par sarunām un izglītojošo stāstījumu.
Foto: I.Vilnīte


Foto: A.Knope
Foto: A.Knope
Foto: A.Knope
To, cik senāk jautri bērni varēja rotaļāties un spēlēties, varēja izbaudīt ikviens apmeklētājs. Šķiet, ka mūsdienās kamolu dzenāšana varētu būt garlaicīga nodarbe, bet šajā vakarā to centās izbaudīt ikviens un dažs iekrita lielā azartā. Tika veidoti arī dūcekņi jeb žvinguļi, izbaudīta lēkšana ar maisu un kāpelēšana pa bluķīšiem. Par to paldies Gunai Miķelsonei.
Foto:I.Vilnīte


Liela nozīme ikviena bērna izglītībā ir skolai. Šoreiz dzīvojamās mājas saimes istabā bija izveidota klases telpa ar īstiem skolas soliem. Ikvienam, skolotāju vadībā, bija gan jādzied dziesma "Dar` man tēvis pastaliņas" un jāatpazīst notis, gan jāburto un jāraksta ar tintes spalvu. Bija iespēja arī izbaudīt tupēšanu uz zirņiem. Paldies skolotājām Lusillas jaunkundzei (Kristīnei Lūsei) un Laša kundzei (Sarmei Kantānei).  
Foto: I.Vilnīte
Foto: I.Vilnīte
Foto: I.Vilnīte
Foto: I.Vilnīte
Foto: I.Vilnīte
Foto: I.Vilnīte
Foto: I.Vilnīte
Foto: I.Vilnīte
Foto: I.Vilnīte

Foto: I.Vilnīte

Foto: I.Vilnīte
Foto: I.Vilnīte
Foto: I.Vilnīte
Foto: I.Vilnīte
Foto: I.Vilnīte
Foto: I.Vilnīte
 
Foto: A.Knope
Foto: A.Knope
Foto: A.Knope
Liela nozīme brāļu Jurjānu dzīvē, protams, bija viņu vecākiem. Mamma esot bijusi liela tautasdziesmu dziedātāja, savukārt, tēvs pats izgatavojis vijoli un licis to spēlēt arī bērniem. Mūziķu tēvs esot bijis izcils audējs, tāpēc arī šogad klētiņā bija iespēja apgūt aušanas prasmes slavenajās P.Viļumsona stellēs. Bērniem ļoti patika izgatavot perfokartes.Mīļš paldies Ilzei un Inesei Mailītēm.
Foto:I.Vilnīte
Foto:I.Vilnīte
Foto:I.Vilnīte
Foto:I.Vilnīte
Foto:I.Vilnīte
Foto:I.Vilnīte
Foto:I.Vilnīte
Foto: I.Vilnīte



Foto: A.Knope
Foto: A.Knope
"Muzeju nakts" pasākuma laikā ikvienam bija iespēja nobalsot par Madonas, Cesvaines, Lubānas, Ērgļu un Varakļānu novadu mājturības un tehnoloģiju neklātienes konkursa meitenēm un zēniem izstādes "Zaļā pasaka"sirdij tuvāko darbiņu.
Foto: I.Vilnīte
Foto: A.Knope 
Foto: A.Knope 

Foto: A.Knope
Foto: A.Knope
Foto: A.Knope    
Skatītāju balsojums. Foto: I.Vilnīte

Skatītāju simpātiju ieguva Mikusa Liepiņa (Praulienas pamatskola) darbs "Pelnrušķīte". Foto: A.Knope

Kad ieteicamais vakara plāns tika izpildīts un zīmodziņi savākti, ikviens varēja doties baudīt siltu zupu.  Saimnieces bija ļoti pacentušās un zupa bija tik garšīga, ka lielais zupas katls strauji iztukšojās. Paldies Agitai Opincānei un Ērikai Purviņai.
Foto: A.Knope
Foto: A.Knope
Foto: A.Knope
Foto: A.Knope 
Pie mums viesojās paši labākie apmeklētāji. Jūsu mirdzums acīs, prieks un aizrautība liek šo tradīciju turpināt, tāpēc tiekamies jau nākamgad!
Foto: A.Knope
Foto: I.Vilnīte

Foto: A.Knope

Foto: A.Knope
Foto: A.Knope






Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Andrejam Jurjānam - 160

  Fotogrāfija no muzeja krājuma Andrejs Jurjāns jeb, kā tolaik teica, Jurjānu Andrejs, bija piektais bērns ģimenē, taču pirmais uzsāka nopietnas mūzikas studijas.             Muzikālo izglītību A.Jurjāns gūst Pēterburgas konservatorijā trijās specialitātēs: ērģeļu spēlē pie L.Homiliusa 1880.g., kompozīcijā pie N.Rimska-Korsakova un J.Johansona 1881.g. un mežraga spēlē pie F.Homiliusa ar lielo sudraba medaļu 1882.g. Cik vienkārši tas nācās lauku puikam impērijas galvaspilsētā, katrs pats, zinot vēsturi, var saprast. Taču viņa labestība un atvērtība pret citiem, pilnībā piemirstot sevi, bija leģendāra, jo latviešu studenti pulcējās kopā ne tikai nacionālu jūtu vadīti, “...pie Andreja vienmēr atradām riecienu godīgas Ērgļu rupjmaizes un kulīti ar knapsieriem – tik cietiem, ka tikai ar cirvja palīdzību tos veikt varējām, bet – ak, cik gardiem! Un ziņa, ka pie Jurjāniem pa skursteni iebraucis kāds smaržīgs žāvēts Ērgļu šķiņķis, vienmēr vēja ātrumā izplatījās pa plašo Pēterpili,

Jurjānu Andrejs un Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki

         Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki Rīgā 1873.gadā bija galvenie Jurjānu Andreja ierosinātāji izvēlēties mūzikas mākslu par dzīves darba lauku.   Ar pukstošu sirdi jaunais, 17 gadīgais censonis vēroja Vecpiebalgas Labdarības biedrības kori, kas diriģenta J.Korneta vadībā, posās uz dziesmu svētkiem. No Vecpiebalgas uz dziesmu svētkiem brauca pavisam 28 dziedoņi. Līdz Kokneses dzelzceļa piestātnei no “Meņģeļiem” Jurjānu Andreju aizveda viņa brālis Juris. Iebraucis Rīgā, Jurjānu Andrejs   devies uz Latviešu biedrības namu, kur lieli ļaužu bari stāvējuši ārpus biedrības nama gaidīdami, kas notiks. Vilcienam pienākot, dziedoņu kori, pušķotiem karogiem, gājienā devušies no dzelzceļa piestātnes uz biedrības namu. Apklususi ļaužu tērzēšana un ikviens godbijībā raudzījies dziedoņos, kas no Latvijas ziedošiem laukiem bija pilsētas mūros devušies svinēt pirmos tautas svētkus. Svēts klusums valdījis visapkārt un licies, ka tēvu tēvu gari pirmo reizi runātu verdzinātai un daudz mocītai taut

Jurim Jurjānam - 155

Jura Jurjāna, septītā Jurjānu bērna, mākslas ceļi vijās divos virzienos – mežraga spēlē un ar to saistīto pedagoģisko darbību un pūtēju orķestru vadīšanu.   Mežraga spēli, tāpat kā vecākais brālis Andrejs, Juris apguva Pēterburgas konservatorijā pie prof.F.Homiliusa. Jau studiju gados, sajuzdams interesi par pārējiem pūtēju orķestra instrumentiem, Juris papildus apmeklēja stundas pie profesora, Pēterburgas Filharmonijas biedrības direktora un kara kapelmeistara V.Vurma kornetes klasē un Ķeizariskās operas mākslinieka Benša bazūnes klasē. Pirmā solo klase tika gūta kopā ar brāļiem muzicējot gan Latvijā, gan Pēterburgā. Centīgo studentu drīz ievēroja un konservatorijas simfoniskajā orķestrī viņam uzticēja spēlēt solo partijas. Jāteic, ka kuplu toni J.Jurjāns saglabāja visu mūžu, par koncertu viņa 25 darba gadu jubilejā J.Zālītis raksta: „Daudziem no koncerta apmeklētājiem J.Jurjāns kā valdhorna virtuozs bija pazīstams jau no senākiem laikiem. Tie, kas viņu dzirdēja pirmo reizi