Pāriet uz galveno saturu

Atceļojiet arī līdz "Meņģeļiem"!



Latvijas Muzeju biedrība šogad atzīmē 25 gadu jubileju. Šo gadu laikā Muzeju biedrības saime ir augusi un šodien apvieno 107 valsts, pašvaldības, privātos un autonomos muzejus. Lai pievērstu uzmanību Latvijas Muzeju biedrības darbībai, kā arī Latvijas muzejiem, šogad no 1. jūnija līdz 31. augustam organizējam vasaras akciju “Apceļo Latvijas muzejus!”.
            Akcijā “Apceļo Latvijas muzejus!” piedalīsies visi Latvijas muzeji, galvenais mērķis ir pievērst uzmanību mazajiem muzejiem Latvijā (ne tikai Latvijas novados, bet arī Rīgā), veicināt to atpazīstamību, rosināt interesi par piedāvājumu un parādīt šo muzeju “šarmu”.
            Aicinām akcijā iesaistīties ikvienu Latvijas iedzīvotāju vai viesi, kam patīk apmeklēt muzejus, iepazīt vietējo novada vēsturi un kultūras mantojumu. Kā akcijas galvenā platforma tiks izmantota lapa www.facebook.com/apcelolatvijasmuzejus. Lai piedalītos konkursā, dalībniekam nepieciešams profils sociālajā tīklā Facebook. Apmeklējot kādu no muzejiem, dalībniekam jāatzīmējas savā Facebook profilā, laika līnijā ievietojot foto no apmeklētās vietas un komentējot piedzīvot, redzētu un uzzināto. Tāpat jāpievieno norāde @Apceļo Latvijas muzejus un jāatzīmē atrašanās vieta, izmantojot sociālā tīkla Facebook rīku ar vietas atzīmēšanu vai arī ierakstot konkrētu muzeju, piemēram, @Limbažu muzejs. Ar akcijas nolikumu un uzdevumiem var iepazīties Latvijas Muzeju biedrības mājas lapā www.muzeji.lv .
            Kā norāde, ka muzejs piedalās akcijā, konkrētajā muzejā būs izlikta akcijas “Apceļo Latvijas muzejus!” pazīšanas zīme.
            Uzvarētāji tiks noteikti, izvērtējot dalībnieka atraktivitāti un aktivitāti, apmeklējot muzejus un ievietojot ierakstus vismaz par 5 apmeklētiem muzejiem.
Katrs uzvarētājs iegūs 5 brīvbiļetes uz kādu no Latvijas muzejiem: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”, Rīgas Motormuzejs, “Laimas” šokolādes muzejs, Rundāles pils muzejs, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs un Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs.
            Iepazīsim Latvijas muzejus, to izstādes un ekspozīcijas, izzināsim vietējo vēsturi, tradīcijas un kultūru, aplūkosim arī sezonālos muzejus, kuri atvērti tikai vasarā!    

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Andrejam Jurjānam - 160

  Fotogrāfija no muzeja krājuma Andrejs Jurjāns jeb, kā tolaik teica, Jurjānu Andrejs, bija piektais bērns ģimenē, taču pirmais uzsāka nopietnas mūzikas studijas.             Muzikālo izglītību A.Jurjāns gūst Pēterburgas konservatorijā trijās specialitātēs: ērģeļu spēlē pie L.Homiliusa 1880.g., kompozīcijā pie N.Rimska-Korsakova un J.Johansona 1881.g. un mežraga spēlē pie F.Homiliusa ar lielo sudraba medaļu 1882.g. Cik vienkārši tas nācās lauku puikam impērijas galvaspilsētā, katrs pats, zinot vēsturi, var saprast. Taču viņa labestība un atvērtība pret citiem, pilnībā piemirstot sevi, bija leģendāra, jo latviešu studenti pulcējās kopā ne tikai nacionālu jūtu vadīti, “...pie Andreja vienmēr atradām riecienu godīgas Ērgļu rupjmaizes un kulīti ar knapsieriem – tik cietiem, ka tikai ar cirvja palīdzību tos veikt varējām, bet – ak, cik gardiem! Un ziņa, ka pie Jurjāniem pa skursteni iebraucis kāds smaržīgs žāvēts Ērgļu šķiņķis, vienmēr vēja ātrumā izplatījās pa plašo Pēterpili,

Jurjānu Andrejs un Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki

         Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki Rīgā 1873.gadā bija galvenie Jurjānu Andreja ierosinātāji izvēlēties mūzikas mākslu par dzīves darba lauku.   Ar pukstošu sirdi jaunais, 17 gadīgais censonis vēroja Vecpiebalgas Labdarības biedrības kori, kas diriģenta J.Korneta vadībā, posās uz dziesmu svētkiem. No Vecpiebalgas uz dziesmu svētkiem brauca pavisam 28 dziedoņi. Līdz Kokneses dzelzceļa piestātnei no “Meņģeļiem” Jurjānu Andreju aizveda viņa brālis Juris. Iebraucis Rīgā, Jurjānu Andrejs   devies uz Latviešu biedrības namu, kur lieli ļaužu bari stāvējuši ārpus biedrības nama gaidīdami, kas notiks. Vilcienam pienākot, dziedoņu kori, pušķotiem karogiem, gājienā devušies no dzelzceļa piestātnes uz biedrības namu. Apklususi ļaužu tērzēšana un ikviens godbijībā raudzījies dziedoņos, kas no Latvijas ziedošiem laukiem bija pilsētas mūros devušies svinēt pirmos tautas svētkus. Svēts klusums valdījis visapkārt un licies, ka tēvu tēvu gari pirmo reizi runātu verdzinātai un daudz mocītai taut

Jurjānu Andrejs un “Pūt, vējiņi”

Jurjānu Andrejs ir latviešu profesionālajā mūzikā pirmais trīs augstākās izglītības diplomus ieguvušais Pēterburgas konservatorijas absolvents, brīvmākslinieks - ērģelnieks (1880), komponists (1881) un mežradznieks (1882). Latviešu simfonisma, vokāli instrumentālās mūzikas (kantātes, oratorijas) un instrumentālā koncertžanra pamatlicējs. Savu komponista un atskaņotājmākslinieka sūtību viņš veiksmīgi apvienojis ar aktīvu pedagoga, diriģenta un folkloras vācēja, etnomuzikologa sasniegumiem, no kuriem daudzi pirmreizēji, zelta burtiem ierakstīti latviešu mūzikas vēsturē. Izcilā latviešu mūzikas darbinieka radošo nopelnu klāstā izceļama arī viņa paša folkloras vākumos laimīgi atrastās Daugavas laivinieku dziesmas "Pūt, vējiņi" apdares partitūra. Apdare veidota četrbalsīgam a capella jauktajam korim Si bemol mažorā, šķietami vienkāršā, astoņu taktu garā diatoniskās harmonizācijas daiļskanībā. Starp Jurjānu Andreja radošajā mūžā (1884-1921) apstrādātajām un publicētaj