Pāriet uz galveno saturu

Atskats uz Muzeju nakts pasākumu!



21.maija vakarpusē Brāļu Jurjānu muzejā “Meņģeļi” norisinājās tradicionālais Muzeju nakts pasākums, kura devīze šogad bija durvis. Šī gada akcijas tēma rosināja ikvienu apmeklētāju mirkli pakavēties uz sliekšņa un pavērot, kādas durvis mēs veram – aicinošas, pārsteigumus sološas vai varbūt smagas, bijību raisošas.
Muzeju nakts “Meņģeļos” tika atklāta ar Ērgļu bibliotēkas un muzeja darbinieku veidotu izstādi “Gandrīz viss par durvīm”, kurā varēja gūt priekšstatu gan par mūsu senču, gan mūsdienu durvīm. Lielu interesi izraisīja stends, kurā bija aplūkojamas fotogrāfijas ar tik dažādajām Ērgļos redzamajām durvīs. Izstādi papildināja senākas un ne tik senas atslēgas, slēdzenes u.c. ar durvīm saistīti priekšmeti.
Turpat netālu skaistas melodijas “Meņģeļu” pagalmā ienesa jauktā kora “Ērgļi” (diriģents Ralfs Šmīdbergs) skanējums, savukārt, visus rotaļās iet un muzicēt aicināja tautas mūzikas kopas “Pulgosnieši” vadītāja Inese Maltavniece. Klētiņā ikviens varēja ieaust dzīparu kopējā apmeklētāju austajā grīdas celiņā., bet liela rosība notika dzīvojamās mājas saimes istabā, kur, smiekliem skanot un jautrām sarunām ritot, čaklās saimnieces cepa pankūkas. Nesteidzīgākie tika aicināti izgatavot savu atslēgas piekariņu. Savukārt, pirtiņā bija uzburta ceriņziedu pirts un ar mīlestības un dvēseles pirtsstāstiem dalījās Lapsiņa.  
Paldies Sarmītei Dreiblatei un Andrai Salnītei par izstādes papildināšanu, jauktā kora “Ērgļi” diriģentam Ralfam Šmīdbergam un dziedātājiem par skanīgajām dziesmām, Inesei Maltavniecei par ikviena izkustināšanu rotaļās un dančos, Kristīnei Lūsei par zināšanu nodošanu aušanas mākslā, Agitai Opincānei, Ērikai Purviņai un Maijai Vilnītei par gardajām pankūkām, Aijai Venškevicai par atslēgu piekariņu darināšanu un palīdzēšanu dažādos saimnieciskajos darbos, Inesei Štilai par izstādes iekārtošanu un Initai Lapsai par radīto noskaņu un pirtsstāstiem ceriņziedu pirtī.
Katrs ”Muzeju nakts” pasākums ir atšķirīgs ne tikai programmas, bet arī apmeklētāju plūsmas ziņā. Šogad tika novērots rekordliels apmeklētāju skaits no citiem pagastiem un pilsētām. Paldies arī apmeklētājiem par iesaistīšanos aktivitātēs!

  Fotoreportāža:


















Uz tikšanos nākamgad!

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Andrejam Jurjānam - 160

  Fotogrāfija no muzeja krājuma Andrejs Jurjāns jeb, kā tolaik teica, Jurjānu Andrejs, bija piektais bērns ģimenē, taču pirmais uzsāka nopietnas mūzikas studijas.             Muzikālo izglītību A.Jurjāns gūst Pēterburgas konservatorijā trijās specialitātēs: ērģeļu spēlē pie L.Homiliusa 1880.g., kompozīcijā pie N.Rimska-Korsakova un J.Johansona 1881.g. un mežraga spēlē pie F.Homiliusa ar lielo sudraba medaļu 1882.g. Cik vienkārši tas nācās lauku puikam impērijas galvaspilsētā, katrs pats, zinot vēsturi, var saprast. Taču viņa labestība un atvērtība pret citiem, pilnībā piemirstot sevi, bija leģendāra, jo latviešu studenti pulcējās kopā ne tikai nacionālu jūtu vadīti, “...pie Andreja vienmēr atradām riecienu godīgas Ērgļu rupjmaizes un kulīti ar knapsieriem – tik cietiem, ka tikai ar cirvja palīdzību tos veikt varējām, bet – ak, cik gardiem! Un ziņa, ka pie Jurjāniem pa skursteni iebraucis kāds smaržīgs žāvēts Ērgļu šķiņķis, vienmēr vēja ātrumā izplatījās pa plašo Pēterpili,
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk

Jurjānu Andrejs un Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki

         Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki Rīgā 1873.gadā bija galvenie Jurjānu Andreja ierosinātāji izvēlēties mūzikas mākslu par dzīves darba lauku.   Ar pukstošu sirdi jaunais, 17 gadīgais censonis vēroja Vecpiebalgas Labdarības biedrības kori, kas diriģenta J.Korneta vadībā, posās uz dziesmu svētkiem. No Vecpiebalgas uz dziesmu svētkiem brauca pavisam 28 dziedoņi. Līdz Kokneses dzelzceļa piestātnei no “Meņģeļiem” Jurjānu Andreju aizveda viņa brālis Juris. Iebraucis Rīgā, Jurjānu Andrejs   devies uz Latviešu biedrības namu, kur lieli ļaužu bari stāvējuši ārpus biedrības nama gaidīdami, kas notiks. Vilcienam pienākot, dziedoņu kori, pušķotiem karogiem, gājienā devušies no dzelzceļa piestātnes uz biedrības namu. Apklususi ļaužu tērzēšana un ikviens godbijībā raudzījies dziedoņos, kas no Latvijas ziedošiem laukiem bija pilsētas mūros devušies svinēt pirmos tautas svētkus. Svēts klusums valdījis visapkārt un licies, ka tēvu tēvu gari pirmo reizi runātu verdzinātai un daudz mocītai taut
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk

Jurim Jurjānam - 155

Jura Jurjāna, septītā Jurjānu bērna, mākslas ceļi vijās divos virzienos – mežraga spēlē un ar to saistīto pedagoģisko darbību un pūtēju orķestru vadīšanu.   Mežraga spēli, tāpat kā vecākais brālis Andrejs, Juris apguva Pēterburgas konservatorijā pie prof.F.Homiliusa. Jau studiju gados, sajuzdams interesi par pārējiem pūtēju orķestra instrumentiem, Juris papildus apmeklēja stundas pie profesora, Pēterburgas Filharmonijas biedrības direktora un kara kapelmeistara V.Vurma kornetes klasē un Ķeizariskās operas mākslinieka Benša bazūnes klasē. Pirmā solo klase tika gūta kopā ar brāļiem muzicējot gan Latvijā, gan Pēterburgā. Centīgo studentu drīz ievēroja un konservatorijas simfoniskajā orķestrī viņam uzticēja spēlēt solo partijas. Jāteic, ka kuplu toni J.Jurjāns saglabāja visu mūžu, par koncertu viņa 25 darba gadu jubilejā J.Zālītis raksta: „Daudziem no koncerta apmeklētājiem J.Jurjāns kā valdhorna virtuozs bija pazīstams jau no senākiem laikiem. Tie, kas viņu dzirdēja pirmo reizi
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk