Pāriet uz galveno saturu

Zummm kalnos, lejās, "Meņģeļos" jeb Muzeju nakts 2014



17.maijā jau devīto reizi „Meņģeļos” tika aizvadīta „Muzeju nakts”. Šajā gadā visā Latvijā noslēdzās Muzeju nakts trīs gadu cikls, kas iezīmēja trejkrāsaino dzintara tapšanas ceļu. Iepriekšējos gados godinājām dzintara auklētājus – zilo jūru un zaļo mežu. Šogad sārtajam dzintaram bija jāiemirdzas visā tā spožumā.
                Gatavojoties Muzeju naktij, Ērgļu novada iedzīvotāji tika aicināti padalīties ar saviem dzintara izstrādājumiem, lai pasākuma laikā tie tiktu izstādīti izstādē „Ērgļu novada dzintars”. Atsaucība bija liela, jo kopumā izstādē bija apskatāmas 76 vienības dažnedažādas krelles, piespraudes, kuloni, auskari, gredzeni, aproču pogas, pat pildspalvu turētājs un Kaucmindē darināts tautas tērps, kura ņieburu rotā dzintara pogas. Paldies Jēkabsonu ģimenei, Agitai Opincānei, Inesei Vīlei – Bērziņai, Ilonai Cielavai, Terēzei Kaimiņai, Andrim Brēmanim, Dainai Vizlai, Benitai un Sandrai Nīgalēm, Veltai Kurzemniecei, Samantai Liepiņai, Tīnai Blūmai un Silvai Teterei, Ainai Braķei par atsaucību.



„Meņģeļos” rosība sākās jau rīta pusē ar improvizētās skatuves rotāšanu. Par to paldies Ērgļu pirmsskolas izglītības iestādes „”Pienenīte” „Zvaigznīšu” grupiņas vecākiem!
 


Tomēr pati Muzeju nakts „Meņģeļos” iesākās ar Sirds dziesmu un deju koncertu, kurā uzstājās Ērgļu mūzikas skolas pūtēju orķestris (Pētera Leiboma vadībā), pirmsskolas izglītības iestādes „Pienenīte” audzēkņi (muzikālās audzinātājas Evitas Šreiberes vadībā) , bērnu vokālais ansamblis „Ķipari” un Jumurdas pagasta sieviešu ansamblis „Ievziedi” (Ievas Vilnītes vadībā).
 


Pēc koncerta „Meņģeļu” pagalmā sākās rosība, jo visapkārt bija pa kādai interesantai nodarbei – skudru pūžņa veidošana, akmeņu, medaļu un svečturīšu apgleznošana. Par to jāpateicas Ērgļu pirmsskolas izglītības iestādes „Pienenīte” „Bitīšu” un „Lāsīšu” grupiņas bērniem un vecākiem. 



Sportiskās un jautrās aktivitātēs apmeklētājus iesaistīja Ērgļu vidusskolas 2., 3.b. un 4.klases audzinātājas un skolēni. Izmēģināt spēkus uz balansa virves un tikt pie skaisti apgleznotām sejām varēja pateicoties „Ērgļa spārni” komandai. 


17.maijs ir Ugunsdzēsēju un glābēju diena, tāpēc „Muzeju naktī” dalību ņēma arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Vidzemes reģiona brigādes, Madonas daļas, Ērgļu posteņa ugunsdzēsēji, kuri ikvienam apmeklētājam ļāva uzvilkt formas tērpu un pat iesēsties automašīnā.
 
 
Šajā vakarā „Meņģeļu” dzīvojamās mājas saimes istaba, pateicoties Ērgļu Profesionālās vidusskolas topošajām auklītēm un viņu skolotājām, pārtapa par bērnistabu. Tur bija omulīgi un jautri gan lieliem, gan maziem. 
 
Arī Dzenītis no Ērgļu Profesionālās vidusskolas bija ieradies "Meņģeļos".
Pēc kārtīgām sportiskām izklaidēm, visi tika cienāti ar ļoti garšīgu putru, par kuru parūpējās Ērgļu pirmsskolas izglītības iestāde „Pienenīte”.
 


Kad iestājās jau neliela krēsla, „Meņģeļu” dīķī iemirdzējās jāņtārpiņu uguntiņas svecīšu izskatā. 

  Pēc tam turpinājās ugunīgas dejas kopā ar dīdžeju Kalvi.

UZ TIKŠANOS NĀKAMGAD!


Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Andrejam Jurjānam - 160

  Fotogrāfija no muzeja krājuma Andrejs Jurjāns jeb, kā tolaik teica, Jurjānu Andrejs, bija piektais bērns ģimenē, taču pirmais uzsāka nopietnas mūzikas studijas.             Muzikālo izglītību A.Jurjāns gūst Pēterburgas konservatorijā trijās specialitātēs: ērģeļu spēlē pie L.Homiliusa 1880.g., kompozīcijā pie N.Rimska-Korsakova un J.Johansona 1881.g. un mežraga spēlē pie F.Homiliusa ar lielo sudraba medaļu 1882.g. Cik vienkārši tas nācās lauku puikam impērijas galvaspilsētā, katrs pats, zinot vēsturi, var saprast. Taču viņa labestība un atvērtība pret citiem, pilnībā piemirstot sevi, bija leģendāra, jo latviešu studenti pulcējās kopā ne tikai nacionālu jūtu vadīti, “...pie Andreja vienmēr atradām riecienu godīgas Ērgļu rupjmaizes un kulīti ar knapsieriem – tik cietiem, ka tikai ar cirvja palīdzību tos veikt varējām, bet – ak, cik gardiem! Un ziņa, ka pie Jurjāniem pa skursteni iebraucis kāds smaržīgs žāvēts Ērgļu šķiņķis, vienmēr vēja ātrumā izplatījās pa plašo Pēterpili,

Jurjānu Andrejs un Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki

         Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki Rīgā 1873.gadā bija galvenie Jurjānu Andreja ierosinātāji izvēlēties mūzikas mākslu par dzīves darba lauku.   Ar pukstošu sirdi jaunais, 17 gadīgais censonis vēroja Vecpiebalgas Labdarības biedrības kori, kas diriģenta J.Korneta vadībā, posās uz dziesmu svētkiem. No Vecpiebalgas uz dziesmu svētkiem brauca pavisam 28 dziedoņi. Līdz Kokneses dzelzceļa piestātnei no “Meņģeļiem” Jurjānu Andreju aizveda viņa brālis Juris. Iebraucis Rīgā, Jurjānu Andrejs   devies uz Latviešu biedrības namu, kur lieli ļaužu bari stāvējuši ārpus biedrības nama gaidīdami, kas notiks. Vilcienam pienākot, dziedoņu kori, pušķotiem karogiem, gājienā devušies no dzelzceļa piestātnes uz biedrības namu. Apklususi ļaužu tērzēšana un ikviens godbijībā raudzījies dziedoņos, kas no Latvijas ziedošiem laukiem bija pilsētas mūros devušies svinēt pirmos tautas svētkus. Svēts klusums valdījis visapkārt un licies, ka tēvu tēvu gari pirmo reizi runātu verdzinātai un daudz mocītai taut

Jurim Jurjānam - 155

Jura Jurjāna, septītā Jurjānu bērna, mākslas ceļi vijās divos virzienos – mežraga spēlē un ar to saistīto pedagoģisko darbību un pūtēju orķestru vadīšanu.   Mežraga spēli, tāpat kā vecākais brālis Andrejs, Juris apguva Pēterburgas konservatorijā pie prof.F.Homiliusa. Jau studiju gados, sajuzdams interesi par pārējiem pūtēju orķestra instrumentiem, Juris papildus apmeklēja stundas pie profesora, Pēterburgas Filharmonijas biedrības direktora un kara kapelmeistara V.Vurma kornetes klasē un Ķeizariskās operas mākslinieka Benša bazūnes klasē. Pirmā solo klase tika gūta kopā ar brāļiem muzicējot gan Latvijā, gan Pēterburgā. Centīgo studentu drīz ievēroja un konservatorijas simfoniskajā orķestrī viņam uzticēja spēlēt solo partijas. Jāteic, ka kuplu toni J.Jurjāns saglabāja visu mūžu, par koncertu viņa 25 darba gadu jubilejā J.Zālītis raksta: „Daudziem no koncerta apmeklētājiem J.Jurjāns kā valdhorna virtuozs bija pazīstams jau no senākiem laikiem. Tie, kas viņu dzirdēja pirmo reizi